Kā laika gaitā mainījies paredzamais mūža ilgums?
Īsā atbilde
Paredzamais mūža ilgums pēdējā gadsimta laikā ir būtiski pieaudzis gan pasaulē, gan Latvijā, taču pieaugums nav bijis vienmērīgs: to pārtrauca kari, ekonomiskās krīzes un Covid-19 pandēmija. Aktuālos Latvijas rādītājus publicē Centrālā statistikas pārvalde, bet starptautiski salīdzināmus datus uztur Eurostat.
Paredzamais mūža ilgums ir statistisks rādītājs, nevis prognoze konkrētam cilvēkam. To aprēķina no mirstības tabulām, pieņemot, ka attiecīgā gada vecuma grupu mirstības līmenis saglabāsies nemainīgs visu dzīvi. Tieši tāpēc rādītājs strauji reaģē uz notikumiem, kas vienā gadā palielina mirstību, un pēc tam atkal atgriežas iepriekšējā līmenī.
Vēsturiski lielāko ieguldījumu mūža ilguma pieaugumā deva nevis dārgas ārstniecības tehnoloģijas, bet zīdaiņu mirstības samazināšanās, tīrs dzeramais ūdens, kanalizācija, uzturs un vakcinācija pret infekcijas slimībām. Kad zīdaiņu mirstība kļuva zema, tālāku pieaugumu galvenokārt nodrošināja sirds un asinsvadu slimību un onkoloģisko slimību ārstēšanas uzlabošanās, kā arī smēķēšanas izplatības samazināšanās.
Latvijas dati rāda vairākus raksturīgus lūzumus. Pēc Otrā pasaules kara rādītājs strauji pieauga, pēc tam vairākus gadu desmitus maz mainījās, deviņdesmito gadu sākumā ekonomiskās pārejas laikā ievērojami kritās, tad atkal auga līdz pandēmijai, kas radīja jaunu kritumu. Raksturīga Latvijas iezīme ir liela starpība starp sievietēm un vīriešiem, kas ir viena no lielākajām Eiropas Savienībā.
Rādītāju lasot, ir svarīgi saprast, uz kuru vecumu tas attiecas. Visbiežāk publicē paredzamo mūža ilgumu piedzimstot, taču statistikā pieejams arī paredzamais mūža ilgums 65 gadu vecumā, un tas mainās daudz lēnāk, jo to neietekmē agrīnā mirstība. Politikas diskusijās par pensijas vecumu izmanto tieši otro rādītāju, tāpēc, salīdzinot skaitļus no dažādiem avotiem, vienmēr jāpārbauda, kurš no tiem ir citēts.
Papildus vispārējam rādītājam statistikā izmanto veselīgi nodzīvoto gadu skaitu. Tas parāda, cik ilgi cilvēks dzīvo bez būtiskiem ikdienas aktivitāšu ierobežojumiem, un Latvijā šis rādītājs ir jūtami zemāks nekā kopējais paredzamais mūža ilgums. Tāpēc veselības politikā runā ne tikai par nodzīvoto gadu skaitu, bet arī par to kvalitāti.
Tipiska kļūda populārajos rakstos ir salīdzināt viena gada Latvijas skaitli ar cita gada citas valsts skaitli vai jaukt kopā abu dzimumu vidējo rādītāju ar atsevišķi publicēto vīriešu rādītāju. Tāpat nekorekti ir lasīt pandēmijas gada kritumu kā paredzamā mūža saīsināšanos konkrētiem cilvēkiem: tas ir tā gada mirstības atspoguļojums, un nākamajos gados rādītājs parasti daļēji atgriežas iepriekšējā līmenī.
Kas ietekmē atšķirības starp valstīm un reģioniem
Galvenie skaidrojumi ir ienākumu līmenis, izglītība, veselības aprūpes pieejamība un profilakses kultūra, kā arī riska uzvedība: smēķēšana, alkohola lietošana, mazkustīgums un liekais svars. Nozīmīgi ir arī ārējie nāves cēloņi, piemēram, ceļu satiksmes negadījumi un pašnāvības, kas visvairāk skar darbspējīgus vīriešus.
Latvijā vērojamas arī reģionālas atšķirības: rādītāji Rīgā un Pierīgā parasti ir augstāki nekā Latgalē. Tās cieši saistītas ar sociālekonomiskajiem apstākļiem un pakalpojumu pieejamību.
Ko no šiem datiem var izdarīt cilvēks pats
Individuālā līmenī nozīme ir tiem pašiem faktoriem, kas izskaidro atšķirības starp valstīm: atteikšanās no smēķēšanas, alkohola patēriņa samazināšana, regulāras kustības, svara uzturēšana, asinsspiediena un holesterīna kontrole. Latvijā valsts apmaksā profilaktiskās pārbaudes un vēža skrīninga programmas noteiktām vecuma grupām, un uzaicinājumus izsūta Nacionālais veselības dienests.
Praktiskais solis ir pierakstīties pie ģimenes ārsta uz profilaktisko pārbaudi un noskaidrot, kuras skrīninga programmas attiecas uz konkrēto vecumu. Šis apraksts ir vispārīgs un neaizstāj ārsta konsultāciju.
Kur meklēt aktuālos skaitļus
Latvijas oficiālos rādītājus pa gadiem, dzimumiem un reģioniem publicē Centrālā statistikas pārvalde savā datubāzē. Eiropas salīdzinājumam izmanto Eurostat datus, bet globālu skatījumu piedāvā Pasaules Veselības organizācija. Tā kā skaitļus regulāri pārrēķina un precizē, atsaucē vienmēr jānorāda konkrētais gads un datu avots.
Datubāzē ir vērts izvēlēties vienu avotu un vienu metodiku visai salīdzināmajai rindai, jo nacionālās un starptautiskās aplēses par to pašu gadu var nedaudz atšķirties.
Avoti
Saistītie jautājumi
- Kāds ir emfizēmas vidējais paredzamais dzīves ilgums?Vidējais emfizēmas dzīves ilgums ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, no kuriem vissvarīgākais ir slimības stadija. Tomēr…
- Kāds ir vidējais paredzamais mūža ilgums ar demenci?Demences paredzamais dzīves ilgums ir mērs, cik ilgi vidējam indivīdam ir paredzams dzīvot pēc demences attīstības. Vid…
- Cik daudz miega man ir nepieciešams?Jūs varētu būt pārsteigts, uzzinot, ka cilvēki trešdaļu savas dzīves pavada guļot. Šim faktam pašam par sevi vajadzētu …
- Cik droša ir masalu vakcinācija?Medicīnas aprindās plaši tiek uzskatīts, ka vakcinācija pret masalām ir droša. Ir vairākas reģistrētas blakusparādības,…
- Cik ilgi man būs menopauze?Menopauze ir notikums, kas notiek gandrīz katras sievietes dzīvē. Šajā laikā sievietes olnīcas pārstāj ražot estrogēnu …
- Cik nopietna problēma ir tuvredzība jauniešu vidū Ķīnā?Šķiet, ka Austrumāzija zaudē savu redzi. Saskaņā ar 2012. gada pētījumu, kas publicēts medicīnas žurnālā The Lancet, šo…
- Cik procenti mazuļu ir dzimuši noteiktajā datumā?Lielākā daļa mazuļu nedzimst paredzētajā termiņā. Pētījumi nedaudz atšķiras, taču lielākā daļa liecina, ka aptuveni 5 p…
- Kā ārsti prognozē mazuļa dzimšanas datumu?Viens no visizplatītākajiem nepareizajiem priekšstatiem par grūtniecību ir tāds, ka tā ilgst deviņus mēnešus, kad patie…
- Kā eksperti aprēķina paredzamo dzīves ilgumu?Dzīves ilgums tiek definēts kā vidējais mūža ilgums no noteiktā vecuma līdz nāvei. Pastāv matemātiskas formulas, kas va…
- Kā es varu aprēķināt savu ovulācijas ciklu?Ir vairāki dažādi veidi, kā aprēķināt ovulācijas ciklu, taču trīs no visizplatītākajiem ir kalendāra metode, ķermeņa te…