Daudziem cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem zīmju valodas lietošana ir vienkāršs saziņas līdzeklis. Tomēr ne visi pārzina zīmju valodu vai ir apmierināti ar jēdzienu mācīties rakstīt kā saziņas veidu ar kolēģiem, draugiem vai ģimenes locekļiem. Tajā pašā laikā daudzi nedzirdīgie dod priekšroku verbālai saziņai ar citiem cilvēkiem, nevis lieto zīmju valodu. Par laimi, ir gan senas metodes, kas palīdz nedzirdīgajiem iemācīties runāt, gan arī jaunas pieejas, kurās tiek izmantotas jaunākās tehnoloģijas.
Kopumā jebkurš process, kas ietver palīdzību nedzirdīgiem cilvēkiem iemācīties runāt skaļi, tiek saukts par orālismu. Kopš nedzirdīgo cilvēku formalizētās izglītības attīstības 18. gadsimta sākumā orālisms ir turpinājis attīstīties. Liela daļa šo paņēmienu pamatu bija vērsta uz to, lai mācītu nedzirdīgiem bērniem saistīt ar apkārtējo pasauli. Laika gaitā mutvārdu metodes, kas tika atzītas par veiksmīgām bērniem, nodrošināja pamatu, lai palīdzētu pieaugušajiem, kuri vēlāk dzīvē zaudēja dzirdi, darboties sabiedrībā.
Viena no noturīgākajām tradicionālajām mutvārdu metodēm, mācot runu nedzirdīgiem cilvēkiem, mācību procesā ir iekļāvusi gan redzes, gan taustes izmantošanu. Šajā procesā instruktors uzliek skolēna roku uz instruktora rīkles, vienlaikus veidojot konkrētus vārdus. Audzēknis uzzina, kā kustas lūpas, veidojot vārdu, kā arī iegūst sajūtu, kā kustas kakla muskuļi, veidojot konkrētu vārdu. Lai gan tas tiek uzskatīts par procesu, kas prasa lielu pacietību gan no skolēna, gan skolotāja puses, skolēns sāk saistīt kustības ar noteiktu skaņu radīšanu. Atkārtojot lūpu kustības un manipulācijas ar muskuļiem, ko izmanto skaņu radīšanai, nedzirdīgie cilvēki iemācās saņemt un nosūtīt verbālos sakarus. Izmantojot redzes sajūtu, kļūst iespējams saprast teikto, kā arī iemācīties verbāli atbildēt, pamatojoties uz pareizu muskuļu kontrakciju un lūpu kustību secību, kas saistīta ar dotā vārda izrunu.
Datortehnoloģijas pēdējā laikā ir bijis līdzeklis jaunu rīku izgudrošanai, lai izmantotu redzi darījumu cilvēku izglītības procesā. Vizuālas sejas un lūpu kustību prezentācijas kopā ar izrunātā vārda mirgošanu ekrānā ļauj nedzirdīgiem cilvēkiem praktizēt artikulāciju privāti. Lai gan šāda veida datoru programmatūra neaizstāj darbu ar logopēdu, kurš ir pilnībā apmācīts runas artikulācijā ar nedzirdīgajiem, tā var būt vērtīgs atbalsts interaktīvajai profesijas apmācībai, kā arī praksei ar draugiem un ģimenes locekļiem.