Kā notiek uzņemšana farmācijas studijās Latvijā?

Uzņemšanas noteikumus nosaka pati augstskola, un tos katru gadu apstiprina no jauna. Praksē reflektantam ir jāpārbauda trīs lietas: kuri centralizētie eksāmeni ir obligāti, kāds ir to svars konkursa vērtējumā un vai programmā ir papildu pārbaudījums vai pārrunas. Farmācijas programmās parasti nozīmīgi ir ķīmijas un bioloģijas rezultāti, kā arī matemātika un svešvaloda, jo studiju laikā daudz literatūras ir angļu valodā.

Pieteikšanās notiek elektroniski, autentificējoties ar internetbanku vai elektronisko identifikācijas līdzekli, un pieteikumā norāda vēlamās programmas prioritārā secībā. Vidējās izglītības dokumentu un eksāmenu sertifikātu dati sistēmā parasti nonāk automātiski, bet ārvalstīs iegūtai izglītībai ir nepieciešama atzīšana, ko veic Akadēmiskās informācijas centrs. Konkursa rezultātus paziņo noteiktā datumā, un pēc tam noteiktā termiņā ir jāparaksta studiju līgums, citādi vieta tiek zaudēta.

Prioritāšu saraksts ir vieta, kur reflektanti visbiežāk kļūdās. Programmas ir jāsakārto pēc patiesās vēlmes, nevis pēc tā, kur šķiet vieglāk iekļūt: sistēma piedāvā augstāko programmu, kurā konkurss ir izturēts, un zemāk ierakstītā izvēle netiek izskatīta, ja augstākā ir izdevusies. Otra tipiskā kļūda ir neieplānot laiku dokumentiem: ja izglītība iegūta ārvalstīs vai ja mainīts uzvārds, atzīšana un izziņas prasa nedēļas, nevis dienas. Trešā kļūda ir nesekot līdzi e-pastam un portāla paziņojumiem uzņemšanas nedēļā.

Farmaceita kvalifikāciju Latvijā iegūst reglamentētā studiju programmā, kas ietver praksi aptiekā vai citā farmācijas uzņēmumā. Pēc studiju beigšanas farmaceita profesionālā darbība ir saistīta ar reģistrāciju farmaceitu reģistrā, ko uztur Zāļu valsts aģentūra, un ar tālākizglītības prasībām. Tieši tāpēc studijas šajā jomā nav brīvi izvēlēts priekšmetu kopums, bet stingri strukturēta programma ar noteiktu saturu, kas atbilst Eiropas Savienības prasībām.

Der arī saprast, ko studijas praktiski nozīmē. Farmācijas programma ir laboratoriju un ķīmijas smagums pirmajos kursos, pēc tam farmakoloģija, zāļu tehnoloģija, zāļu kvalitātes kontrole un aptiekas prakse. Slodze ir tuvāka inženierzinātņu nekā humanitāro programmu ritmam, un tieši tas ir iemesls, kāpēc daļa studentu pamet studijas pirmajā gadā. Ja skolā ķīmija nepadevās, ir vērts vasarā to atkārtot vai apmeklēt sagatavošanas kursus, nevis paļauties, ka universitātē viss būs no sākuma.

Uzņemšanas jautājumos mēdz jaukt divas lietas. Ārvalstu sistēmās bieži pastāv atsevišķs standartizēts iestājeksāmens ar reģistrāciju, maksu un testēšanas centru; Latvijā šo lomu pilda centralizētie eksāmeni, ko kārto vidusskolas noslēgumā. Otrkārt, uzņemšana studijās nav tas pats, kas tiesības strādāt profesijā: tās iegūst pēc programmas pabeigšanas un reģistrācijas attiecīgajā reģistrā.