Kā Padomju Savienība ietekmēja ģimenes dzīvi?

Daudzas valstis piedāvā nodokļu atlaides ģimenēm ar bērniem, taču tas nenozīmē, ka cilvēki bez bērniem tiks finansiāli sodīti.

Taču bijušajā Padomju Savienībā tieši šāds nodoklis pastāvēja, cenšoties mudināt iedzīvotājus radīt bērnus un tādējādi palielināt valsts iedzīvotāju skaitu. Šis tā dēvētais bezbērnu nodoklis sākās 1941. gadā, kad padomju līderis Josifs Staļins ieviesa 6 procentu nodevu vīriešiem vecumā no 25 līdz 50 gadiem un precētām sievietēm vecumā no 20 līdz 45 gadiem, kurām nebija bērnu.

Šis plāns bija daļēji paredzēts, lai kompensētu zaudējumus, kas radušies Otrā pasaules kara laikā, kad Padomju Savienība zaudēja aptuveni 15 procentus no saviem iedzīvotājiem jeb gandrīz 17 miljonus cilvēku (lai gan daži aprēķini ir pat 27 miljoni).
Dažas personas tika atbrīvotas no nodokļa, tostarp daudzi studenti, vecāki, kuri zaudēja bērnus karā, un cilvēki, kas dzīvoja zem noteikta ienākumu sliekšņa.

Nodoklis palika spēkā piecas desmitgades, samazinoties un beidzot pasludinot savu darbību līdz ar Padomju Savienības sabrukumu 1991. gadā. Krievija turpina cīnīties ar bažām par negatīvu iedzīvotāju skaita pieaugumu (tādā gadījumā mirstības līmenis pārsniedz dzimstības līmeni kopā ar savu imigrācijas līmenis). Ir pat runāts par bezbērnu nodokļa atgriešanu, taču no 2020. gada šādi plāni netiek īstenoti.

Padomju dīvainības:
Bailes no kodolkara daudzus padomju spēkus mudināja rakt tuneļus un nokrišņu bunkurus, tostarp pazemes ceļus no Kremļa uz dzelzceļa stacijām.
Runājot par rakšanu, no 1970. līdz 1992. gadam Padomju Savienība (un pēc tam Krievija) veica Kolas superdziļu urbumu valsts ziemeļrietumu daļā. Tā ir pasaulē dziļākā bedre, kas iet uz leju 7.5 jūdzes (12 km) zemes garozā.
Lai neapmulsinātu savu tautu ar savu mīlestību pret amerikāņu dzērienu, padomju kara varonis Georgijs Žukovs lika izgatavot Coca-Cola skaidrā formā, kas pazīstama kā “baltais kokss”.