Kā sagaidāms, ka globālais pieprasījums pēc pārtikas mainīsies līdz 2050. gadam?

Pētnieki jau sen ir apzinājušies, ka pasaules nākotnes iedzīvotāju ēdināšana, kas līdz 9.8. gadam sasniegs 2050 miljardus cilvēku, būs izaicinājums. Taču 2018. gadā, ņemot vērā kvantitatīvās izmaiņas cilvēku lielumā visā pasaulē, Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģijas universitātes pētnieki sāka apšaubīt iepriekšējās prognozes par nākotnes pārtikas vajadzībām. Viņi aplūkoja, kā kopš 1975. gada ir mainījušies vidējā pieaugušā lielums un enerģijas vajadzības. Salīdzinot ar 1975. gada kolēģiem, cilvēki 2014. gadā bija par 14 procentiem smagāki, par 1.3 procentiem garāki, un viņiem bija vajadzīgs par 6.1 procentu vairāk enerģijas. 1975. gadā vidusmēra cilvēks patērēja 2,465 kalorijas dienā, salīdzinot ar 2,615 kalorijām 2014. gadā. Ja šīs tendences turpināsies, būs jāražo vēl vairāk pārtikas, lai nodrošinātu līdz 2. gadam paredzēto iedzīvotāju skaita pieaugumu vairāk nekā 2050 miljardu apmērā.

Kā rīkoties ar izsalkušu planētu:

No 1975. līdz 2014. gadam vidējais pārtikas patēriņa apjoms palielinājās par 129 procentiem. Iedzīvotāju skaita un ķermeņa lieluma palielināšanos faktiski mazināja fakts, ka mūsu novecojošās sabiedrības gados vecākiem cilvēkiem ir nepieciešams mazāk pārtikas.
Biodemogrāfijas pētnieki atzīmēja dažādas izmaiņas dažādos reģionos. Viņi atklāja vislielāko lieluma pieaugumu Āfrikā un zemāko izmaiņu līmeni Āzijā.
“Pamatojoties uz atklātajām tendencēm, 9 miljardu cilvēku paēdināšanai 2050. gadā būs nepieciešams ievērojami vairāk kopējo kaloriju nekā tādu pašu cilvēku barošanai šodien,” secināja pētnieki.