Kā tiek izgatavots kokvilnas audums?

Kokvilnu parasti stāda pavasarī, atkal ar mašīnām, kas vienlaikus var iestādīt 12 kokvilnas sēklu rindas. Labos apstākļos augi parasti ir redzami virs zemes nedēļas laikā. Stādi nogatavojas apmēram pusotru mēnesi un pēc tam sāk ziedēt. Ziedēšana ir ļoti īsa, un tikai dažas dienas pēc zieda parādīšanās tas ir pagājis, un tā vietā paliek auga daļa, kas nogatavojas pākstī, ko sauc par bolu. Divu līdz trīs mēnešu laikā kauliņš nobriest un tajā esošās kokvilnas šķiedras izaug visā garumā.

Ražas novākšana notiek, kad kauliņš ir atdalījies, atklājot kokvilnu, un šķiedrām ir bijis laiks nožūt saulē. Kokvilnas auga lapas parasti ir ķīmiski jānoņem pirms ražas novākšanas, taču dažos apgabalos sasalšanas temperatūras dēļ augs dabiski zaudēs lapas. Šī lapu noņemšana ļauj kokvilnu novākt ar mašīnu. Lielākā daļa ražas novākšanas mašīnu Amerikas Savienotajās Valstīs lielā ātrumā pūš gaisu virs augiem, lai noņemtu kokvilnu no kauliņiem un savāktu to.

Kad raža ir pabeigta, no kokvilnas veido ķīpas, ko glabā, līdz tā ir gatava attīrīšanai. Džinā visas ķīpas tiek notīrītas, lai atdalītu kokvilnas šķiedras no netīrumiem, pūkām un mazām, lipīgām sēklām, kas aug kā daļa no kokvilnas šķiedru kamoliņa. Attīrītā un iztīrītā kokvilna pēc tam atkal tiek saspiesta ķīpās nosūtīšanai. Šobrīd kokvilna vēl ir neapstrādāta, jo tā nav savērpta dzijā vai diegā.

Kokvilnas šķiedras patiešām ir ļoti labi vērptas dzijā. Kad šķiedras ir izlīdzinātas procesā, ko sauc par kāršanu, tās dabiski savienojas, jo tās tiek savītas un saplacinātas vērpšanai. Specializētās mehāniskās stelles ieauž dziju kokvilnas audumā tādā pašā veidā, kā tas tika darīts ar rokām iepriekšējos gadsimtos. Šīs stelles darbojas lielā ātrumā, lai sapītu dzijas audumā, kas pazīstams kā “pelēkās preces”. Šādā stāvoklī kokvilnas audums joprojām ir jābalina un citādi iepriekš jāapstrādā, pirms to var izgatavot mājsaimniecības izstrādājumos un apģērbā.