Jaunā pāvesta ievēlēšanas process katoļu baznīcai gadsimtu gaitā ir piedzīvojis daudzas izmaiņas. Lai gan dažas tradīcijas ir palikušas nemainīgas, katrs pāvests var izdot vadlīnijas nākamā pāvesta izvēlē.
Pēc pāvesta Jāņa Pāvila II norādījumiem atlasē jāpiedalās 120 kardināliem. Pamatprasības ir tādas, ka nevar tikt ievēlēts neviens pāvests, kas vecāks par 80 gadiem, un jaunais pāvests ir jāizvēlas ar divām trešdaļām plus vienu balsu vairākumu. Ja šis vairākums nav sasniedzams, balsošanai jānotiek vairākas dienas, divas balsojot no rīta un vakarā. Ja četras balsošanas dienas nesaņem 67% balsu vairākumu, tad par pāvestu kļūst kandidāts ar balsu vairākumu.
Ir vairāki procesi, kas jāpabeidz pirms jauna pāvesta ievēlēšanas. Pirmkārt, kad vecais pāvests iet mūžībā, viņa kambarkungs, saukts par camerlengo, pasludina pāvesta nāvi. Autopsija netiek veikta, jo tā tiek uzskatīta par apgānīšanu. Šajā brīdī camerlengo oficiāli ieņem pāvesta amatu līdz nākamā pāvesta ievēlēšanai.
Vecā pāvesta nāves brīdī notiek deviņas oficiālās sēru dienas. Sēru noslēgumā balsošanas procesu organizē un sasauc camerlengo. Šis laika periods arī dod kardinālu kolēģijai laiku sapulcēties Romā uz vēlēšanām. Tomēr vēlēšanas var notikt tikai 15 dienas pēc pāvesta nāves un ne vairāk kā 20 dienas pēc tam.
Sēru dienās visiem kardināliem, kuriem ir tiesības balsot, ir jāapmeklē oficiālas sanāksmes, ko sauc par vispārējām draudzēm. Viņi palīdz pasūtīt vēlēšanas un sarīko pāvesta bēres. Parasti ir arī daži vadošie kandidāti, kurus sauc par preferiti, kuri tiek apspriesti kā iespējamie kandidāti baznīcas vadīšanai.
Lai gan tehniski ir iespējams jebkuru katoļu vīrieti ievēlēt par jaunu pāvestu, atlase mēdz aprobežoties ar tiem priesteriem, kuri ir kardināli. Tomēr agrāk tika ievēlēti cilvēki, kuri pat nebija priesteri, un viņiem uzreiz tika dota ordinācija par bīskapiem. Mūsdienās tas ir maz ticams scenārijs.
Oficiālā balsošana par pāvestu notiek procesā, ko sauc par konklāvu, no latīņu valodas cum clavis. Tas nozīmē “ar atslēgu” un būtībā nozīmē, ka balsošana ir aizklāta. Kardināli ir ieslēgti telpā, īpaši Siksta kapelā. Balsošana notiek aizklāti. Ja vēlēšanu process aizņems vairāk par dienu, kardināliem ir nakšņošana Svētās Martas namā. Tomēr viņi ir “atdalīti” kā žūrija, un viņiem nav kontakta ar ārpasauli.
Konklāvā var piedalīties arī kardināli bez balsstiesībām un kardinālu pavadoņi. Tomēr viņi ir zvērējuši ievērot noslēpumu gan pirms, gan pēc jaunā pāvesta ievēlēšanas. Katra balss iziet cauri sarežģītam uzskaites procesam. Visas vēlēšanu zīmes tiek sadedzinātas, un, ja balsojumā ir ievēlēts jauns pāvests, šī dedzināšana liek virs Vatikāna peldēt baltiem dūmiem, kas nozīmē, ka pasaulei ir jauns pāvests. Ja balsojums ir neveiksmīgs, degošajiem biļeteniem tiek pievienots ūdens vai ķīmiska viela, lai parādītos pelēki dūmi. Tas nozīmē balsojumu bez vēlēšanām.
Daudzi katoļi Svētā Pētera laukumā gaida dūmu pazīmes. Daudzi uzskata, ka tas simbolizē baznīcas atdzimšanu un vecā pāvesta bēdu beigas, kad parādās baltie dūmi. Pēc vēlēšanām jaunais pāvests pieņems šo amatu, un pēc tam notiek desmitiem oficiālu ceremoniju, no kurām dažas ir diezgan privātas, bet citas ir ļoti publiskas.