Kad ārstēšana nav valsts apmaksāta un jāmaksā pašam

Latvijā veselības aprūpi no valsts budžeta apmaksā NVD, kas slēdz līgumus ar slimnīcām, ambulatorajām iestādēm, ģimenes ārstiem un laboratorijām. Līgumā ir noteikts gan pakalpojumu veids, gan apjoms, ko iestāde gada laikā var sniegt par valsts naudu. Tieši šis apjoma ierobežojums, nevis ārsta labā griba, rada gaidīšanas rindas plānveida izmeklējumiem un operācijām. Ja iestādei ar NVD līguma nav, tur nekas nebūs apmaksāts, pat ja pats pakalpojums ir iekļauts valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā.

Otrs nosacījums ir nosūtījums. Pie ģimenes ārsta un pie vairākiem speciālistiem var doties bez tā, bet lielākajai daļai speciālistu un izmeklējumu nepieciešams ārsta nosūtījums, un tas izsniedzams elektroniski e-veselības sistēmā. Aktuālo sarakstu ar specialitātēm, pie kurām var pieteikties bez nosūtījuma, publicē NVD savā tīmekļvietnē. Ja pacients pats pieraksta sevi pie speciālista bez nosūtījuma, vizīte notiks, bet par to būs jāmaksā pilna cena.

Trešais elements ir pacienta iemaksa un līdzmaksājumi. „Valsts apmaksāts“ nenozīmē „pilnīgi bez maksas“: par vizīti, izmeklējumu vai katru slimnīcā pavadīto dienu paredzēta pacienta iemaksa. Vienlaikus pastāv plašs to cilvēku loks, kuri no tās ir atbrīvoti, piemēram, bērni, grūtnieces, trūcīgas un maznodrošinātas personas, un ir noteikts gada kopsummas griests, pēc kura sasniegšanas iemaksas vairs neprasa. Konkrētie apmēri un atbrīvojumu saraksts laiku pa laikam mainās, tāpēc spēkā esošie skaitļi jāskatās NVD mājaslapā vai jāprasa reģistratūrā.

Maksas pakalpojumu piedāvā tad, ja pacients negrib gaidīt rindā, ja izvēlētā iestāde ar NVD nesadarbojas, ja izmeklējums nav iekļauts valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā vai ja to veic bez medicīniskām indikācijām, piemēram, pēc paša vēlēšanās vai darba devēja prasībā. Ārstniecības iestādei cenrādis ir jāpadara publiski pieejams, bet pacientam jāsaņem saprotama informācija par summu un par to, kāpēc pakalpojums netiek apmaksāts, pirms viņš paraksta piekrišanu.

Tipiskākā kļūda ir piekrišanas veidlapas parakstīšana reģistratūrā, tajā neieskatoties, un tikai pēc tam sūdzēšanās par rēķinu. Otra kļūda ir jaukt valsts apmaksāto sistēmu ar privāto veselības apdrošināšanu: polise ir līgums ar apdrošinātāju, kas var segt tieši tos maksas pakalpojumus, kurus valsts neapmaksā, taču tai ir savi izņēmumi, limiti un iestāžu tīkls. Abas sistēmas var izmantot vienlaikus, bet tās darbojas pēc dažādiem noteikumiem.