Kāda finansiālā palīdzība pieejama cilvēkiem ar invaliditāti?

Viss sākas ar invaliditātes noteikšanu. Ekspertīzi veic Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija, kas nosaka invaliditātes grupu vai, bērnam, invaliditātes faktu, kā arī īpašas kopšanas nepieciešamību un citas atzīmes. Tieši šie lēmumi atver pieeju atbalsta veidiem, jo gandrīz katrs no tiem ir piesaistīts konkrētam ekspertīzes atzinumam.

Tālāk būtisks ir darba stāžs. Ja cilvēkam ir vajadzīgais apdrošināšanas stāžs, viņam var piešķirt invaliditātes pensiju; ja stāža nepietiek, tās vietā piešķir valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Papildus pastāv mērķēti pabalsti, piemēram, pabalsts personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai cilvēkiem ar apgrūtinātu pārvietošanos un atbalsts bērna ar invaliditāti kopšanai. Konkrētie apmēri un piešķiršanas nosacījumi mainās, un aktuālos skaitļus publicē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

Otrs slānis ir pašvaldība. Sociālais dienests dzīvesvietā izvērtē mājsaimniecības ienākumus un var piešķirt mājokļa pabalstu, pabalstu garantētā minimālā ienākuma nodrošināšanai un citu palīdzību atbilstoši saistošajiem noteikumiem. Pašvaldības organizē arī asistenta un aprūpes mājās pakalpojumus. Atsevišķi darbojas valsts apmaksātie tehniskie palīglīdzekļi, piemēram, ratiņkrēsli, protēzes un dzirdes aparāti, kā arī nodarbinātības atbalsts Nodarbinātības valsts aģentūrā, tostarp subsidētās darba vietas un darba vietas pielāgošana.

Praktiskā secība palīdz nepazaudēt laiku. Vispirms ģimenes ārsts sagatavo nosūtījumu ekspertīzei. Kad lēmums saņemts, izlasiet to uzmanīgi: tajā norādītās atzīmes, piemēram, par īpašas kopšanas nepieciešamību vai apgrūtinātu pārvietošanos, nosaka, uz kuriem pabalstiem vispār var pretendēt. Pēc tam pieteikumus iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, bet sociālajai palīdzībai un asistenta pakalpojumam vēršas pašvaldības sociālajā dienestā. Katru pieteikumu iesniedz atsevišķi: neviens no tiem nerodas automātiski no cita.

Bieži aizmirst par atbalstu, kas nav nauda, bet kas reāli ietaupa naudu. Personai ar invaliditāti pienākas noteikti braukšanas maksas atvieglojumi sabiedriskajā transportā, asistenta pakalpojums pārvietošanās atbalstam ārpus mājas, valsts apmaksāti tehniskie palīglīdzekļi un atsevišķos gadījumos mājokļa vides pielāgošana. Bērnam ar invaliditāti papildus ir pieejams atbalsts izglītībā un vecāka iespēja izmantot īpašus darba laika risinājumus. Par šiem pakalpojumiem parasti ir jāpiesakās atsevišķi, un rindas mēdz būt garas, tāpēc pieteikumu ir vērts iesniegt uzreiz pēc ekspertīzes lēmuma saņemšanas.

Šos atbalsta veidus bieži jauc savā starpā, un tieši tas rada vilšanos. Invaliditātes pensija ir apdrošināšanas maksājums, kas atkarīgs no iepriekšējām sociālajām iemaksām; valsts sociālie pabalsti ir vienādi visiem, kas atbilst nosacījumiem; sociālā palīdzība pašvaldībā ir atkarīga no ienākumu līmeņa. Atsevišķi pastāv nodokļu atvieglojumi: personai ar invaliditāti piemēro papildu atvieglojumu iedzīvotāju ienākuma nodoklim, un noteiktos gadījumos ir atvieglojumi transportlīdzekļu nodokļos. Nodokļu atvieglojumu piemērošanai dati parasti nonāk sistēmā automātiski, bet to ir vērts pārbaudīt Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.