Kāda ir atšķirība starp diazepāmu un zolpidēmu?

Diazepāms un zolpidēms ir plaši pieejami medikamenti, kuriem ir līdzīga sedatīva iedarbība. Abām zālēm ir arī tādi paši ceļi vai līdzekļi, kā mainīt smadzeņu ķīmiju. Tie abi var radīt ieradumus, ja tos lieto ilgstoši, un to lietošanu nevajadzētu pēkšņi pārtraukt; tādēļ dažās valstīs tos regulē ar receptēm. Diazepāms un zolpidēms tomēr ir divi pilnīgi atšķirīgi zāļu veidi. Tos izmanto dažādiem mērķiem, tiem ir atšķirīga ķīmiskā struktūra, tie organismā tiek dažādi metabolizēti un tiek izvadīti ar dažādām metodēm.

Šīs zāles izmanto dažus no tiem pašiem neirotransmiteriem un tiem pašiem neirotransmitera receptoriem smadzenēs. Tomēr zolpidēms izmanto tikai tos receptorus, kas rada abām zālēm raksturīgās sedatīvās īpašības. Tādējādi tā izmantošana kā miega paātrinātājs ir saprātīga un paredzama. No otras puses, diazepāms iedarbojas uz visiem parastajiem neirotransmiteriem un receptoriem, kas saistīti ar gamma-aminobutilskābes (GABA) sistēmu. Tā kā diazepāms ir daudzveidīgāks, to lieto kā prettrauksmes līdzekli, pretkrampju līdzekli, muskuļu spazmu ārstēšanai un kā līdzekli alkohola detoksikācijas laikā.

Abām zālēm ir dažādi ievadīšanas ceļi. Lai gan abas zāles var ievadīt iekšķīgi, diazepāmu var ievadīt arī intravenozi (IV), intramuskulāri (IM) vai caur taisnās zarnas želeju (PR). Zolpidems ir pieejams arī ātri šķīstošā sublingvālā formā un arī deguna aerosolā.

Gan diazepāms, gan zolpidēms tiek metabolizēti aknās, lai gan caur dažādām enzīmu sistēmām. Ilgstošas ​​darbības benzodiazepīns, diazepāms, sasniedz maksimālo līmeni vienu līdz divas stundas pēc iekšķīgas lietošanas. Zolpidēms ir paredzēts lietošanai tukšā dūšā, un tā iedarbība ir paredzēta tā, lai tā notiktu ļoti ātri — tiklīdz tas uzsūcas asinsritē. Diazepāms paliek organismā daudz, daudz ilgāku laiku nekā zolpidēms. Diazepāma pusperiods vidēji ir 100 stundas, savukārt zolpidēma pusperiods ir tikai aptuveni trīsarpus stundas.

Kopā gan diazepāms, gan zolpidēms var pastiprināt vai pastiprināt viens otra iedarbību. Abi var izraisīt elpošanas nomākumu, līdzsvara traucējumus un citas pazīmes, kas atdarina intoksikāciju, jo tām ir kopīga iedarbība uz centrālo nervu sistēmu. Diazepāmu un zolpidēmu nekad nedrīkst lietot kopā ar alkoholu vai citām zālēm, kas var izraisīt elpošanas nomākumu. Abas zāles jālieto piesardzīgi pacientiem ar aknu vai nieru slimībām, jo ​​tās gan metabolizējas aknās, gan galvenokārt izdalās caur nierēm.