Fiksētās un mainīgās izmaksas veido uzņēmuma vai organizācijas kopējās izmaksas. Uzņēmums vai organizācija lielāko daļu izmaksu var apzīmēt kā fiksētās izmaksas vai mainīgās izmaksas, tostarp personāla algas, piegādes, īri un citus pirkumus vai rēķinus. Izmaksas, kas nemainās atkarībā no pakalpojuma apjoma vai sniegto preču skaita, ir fiksētās izmaksas, savukārt mainīgās izmaksas var palielināties vai samazināties atkarībā no pakalpojuma vai saražotās preces apjoma. Veicot diferenciālo izmaksu analīzi, jāņem vērā abi izmaksu veidi.
Tādas izmaksas kā īre un darbinieku algas ir fiksētas izmaksas, jo tās nemainās atkarībā no pakalpojuma vai saražoto preču apjoma. Piemēram, nomas maksa ir jāmaksā par nomāto veikala telpu neatkarīgi no uzņēmuma pārdošanas apjoma. Tāpat rūpnīcas strādnieks, kurš saņem algu vai stundas algu, nepelna vairāk vai mazāk naudas, pamatojoties uz rūpnīcā saražoto preču daudzumu. Īre un algas ir divas kopīgas fiksētās izmaksas, taču šajā kategorijā ietilpst arī citas izmaksas, piemēram, nolietojums.
Mainīgās izmaksas parasti ietver darbībai nepieciešamās piegādes, preces, kas iegādātas tālākpārdošanai, un citas izmaksu pozīcijas, kas mainās atkarībā no pārdošanas apjoma, sniegtā pakalpojuma apjoma vai saražoto preču daudzuma. Piemēram, pārtika restorānā ir mainīgas izmaksas, jo sastāvdaļām iztērētā summa ir saistīta ar to, cik daudz pārtikas restorāns pārdod klientiem. Tādas preces kā izņemšanas konteineri arī ir mainīgas izmaksas.
Dažkārt var būt grūti klasificēt izmaksas, piemēram, elektrību. Ja rūpnīcas izlaide palielinās, tā var patērēt vairāk elektroenerģijas. Uzņēmums var sagaidīt maksāt minimālo summu neatkarīgi no saražoto preču skaita, taču summa var palielināties, pamatojoties uz ražošanu, piemēram, mainīgajām izmaksām. Uzņēmumi dažreiz lieto terminu jauktās izmaksas, ja rodas grūtības atšķirt fiksētās un mainīgās izmaksas. Lai veiktu noteiktu veidu finanšu analīzi, uzņēmumam var būt nepieciešams iekļaut jauktās izmaksas fiksētajā vai mainīgajā kategorijā.
Uzņēmumu īpašniekiem ir svarīga atšķirība starp fiksētajām un mainīgajām izmaksām. Diferenciālo izmaksu analīze paredz, ka atsevišķiem finanšu lēmumiem izmaksas ir jāklasificē un jāārstē atšķirīgi. Šīs kategorijas tiek izmantotas vairākiem mērķiem diferenciālo izmaksu analīzes laikā, tostarp rentabilitātes analīzei un robežcenu noteikšanai. Līdzsvara punkta aprēķinus ļoti bieži izmanto arī fiksētajām un mainīgajām izmaksām, jo uzņēmumiem ir jāatrod līdzsvara punkts, lai noteiktu pakalpojuma apjomu, kas tiem jāsniedz, lai novērstu naudas zaudēšanu.