Hiperbola un metafora ir literāras ierīces, kurās figurāla valoda tiek izmantota, lai izteiktu ideju, nevis burtisku paziņojumu vai aprakstu. Termins metafora ietver virkni šo ierīču, kur hiperbola ir īpaša apakškopa, kas saistīta ar faktiskā pārspīlēšanu. Gan dzejnieki, gan prozaiķi bieži izmanto hiperbolu un metaforu, lai uzlabotu mākslinieciskumu, pastiprinātu savu darbu tēmu un izraisītu emocionālas reakcijas.
Hiperbolu un metaforu valoda bieži izpaužas attēlu vai vizuālu ceļvežu veidā, kas var palīdzēt lasītājam aptvert kādu netveramu īpašību. Piemēram, Viljama Šekspīra traģēdijā Makbets titulvaronis runā par “miegu, kas sarauj raibās rūpes”. Pirmā metafora šajā frāzē ietver miegu, kas zinātniskā izpratnē ir hormonu aktivizēts atpūtas periods, bet Šekspīra valodā tas ir adītāja. Otrā metafora ietver “rūpes” jeb raizes — garīgo stāvokli, ko raksturo kā nobružātu apģērbu.
Šekspīra metafora lakoniski apraksta, kā miegs attīra prāta problēmas, un to dara, izmantojot literārus paņēmienus, kas tiek uzskatīti par estētiskiem pašiem par sevi, piemēram, aliterāciju un jambisko pentametru. Luga satur daudzas citas metaforas, kas saistītas ar nepilnīgu apģērbu, un tās nostiprina darba tematisko punktu. Makbets izmanto slepkavību kā veidu, lai paceltos Skotijas karaliskās rindās, līdz viņš kļūst par karali, un zinātnieki bieži interpretē attēlus ar drēbēm, kas Makbetam ir nobružātas vai pārāk vaļīgas, kā Šekspīra metaforisko vēstījumu par to, cik slikti viņam ir piemēroti dažādie Makbeta tituli.
Atkārtošanās ap Makbeta tērpu ilustrē literāro terminu iedomība, kas ir paplašināta literāra metafora. Cits izplatīts metaforas veids ir līdzība, divu lietu salīdzinājums, izmantojot vārdus “kā”, “patīk” vai “nekā”. Tikmēr metonīmija attiecas uz objektu nevis ar tā īsto nosaukumu, bet gan ar kaut ko pazīstamu, kas ar to saistīts. Piemēram, ratu izmantošana, lai attēlotu neizbēgamo laika gaitu pretī nāvei, ir datēta ar grieķu mitoloģiju. Tas parādās metafiziskā dzejnieka Endrjū Mārvela grāmatā “To his coy Mistress” — “tuvumā steidzas spārnotie rati”, kā arī amerikāņu dzejnieces Emīlijas Dikinsones grāmatā “Tāpēc, ka es nevarēju apstāties nāves dēļ”, kurā ir iekļauta rinda “Vietas nes runātāju, nāvi. un nemirstība.”
Hiperbola ir arī īpašs metaforas veids, kas balstās uz pārspīlējumu. Rakstnieks, kurš izmanto hiperbolu, izkropļo ne tikai situācijas būtību, bet arī tās mērogu. Viņa mērķis var būt izteikt spēcīgas emocijas vai izraisīt simpātijas pret sevi.
Amerikāņu dramaturga Tenesija Viljamsa filmā A Streetcar Named Desire ir ietverta hiperbola un metafora. Galvenais vīriešu kārtas varonis Stenlijs Kovaļskis sūdzas par to, kā viņa sieva un sievasmāte viņu salīdzina ar dzīvniekiem, piemēram, cūku un pērtiķi. Atbildot uz viņu metaforām, viņš jautā: “Kas jūs, jūsuprāt, esat karalienes pāris?” Stenlijs, iespējams, pareizi novērtē, ka sievietes uzskata, ka ir viņa labākas, vienlaikus zinot, ka burtiski neuzskata sevi par honorāru. Viņš, visticamāk, iesaistās pārgalvībās, dusmu uzliesmojuma dēļ un demonstrē spēku, lai mēģinātu apspiest savu radinieku piekāpšanos.