Galvenā atšķirība starp zīdaiņiem un krājējiem ir tāda, ka zīdaiņi cieš no salīdzinoši vieglas piespiešanas glabāt lietas, savukārt krājējiem ir kropļojoša obsesīvi-kompulsīvo traucējumu versija. Var būt, ka zīdainim ir liela vajadzība savākt priekšmetus, un viņiem var būt pat problēmas izmest lietas, taču krājēja visu savu dzīvi var kontrolēt ar milzīgu piespiešanos visu glābt. Kopumā būt par ķekaru tiek uzskatīta par nelielu ekscentriskumu, savukārt daudzi psihologi uzskata, ka uzkrāšana ir nopietns psihisks traucējums, kam nepieciešama ārstēšana.
Viena lieta, kas atšķir krājējus no zīdaiņiem, ir viņu uzvedības motivācija. Pakratiem parasti ir diezgan loģiski iemesli, kāpēc viņi glabā lietas, savukārt krājējus bieži motivē neracionālas idejas vai piespiešanās, ko viņi nevar izskaidrot. Krājniekiem var būt gandrīz neiespējami kaut ko izmest, un daudzām lietām, ko viņi glabā, vispār nav mērķa.
Krājnieku mājas bieži kļūst piepildītas ar veciem laikrakstiem un atkritumu kaudzēm. Galu galā viņiem var būt ļoti grūti pārvietoties no vienas telpas uz otru. Dažreiz viņi var izšķērdēt lielu daļu savas naudas, īrējot papildu uzglabāšanas vietu, lai viņi varētu izvairīties no lietu izmešanas.
Pakrata māja dažreiz ir pārblīvēta, taču parasti tā nav tik ekstrēma. Viņiem var būt izkaisīti daudz vecu priekšmetu, un viņi var savākt dažas neparastas lietas, kuras lielākā daļa cilvēku neuzskata par piemiņas lietām. Kopumā nav grūti orientēties mājās, kur dzīvo ķekats, un lietas var būt samērā kārtīgas.
No otras puses, uzkrāšana faktiski var kļūt bīstama pēc kāda laika. Atkarībā no krājumu veida, ko viņi ietaupa, krātuvju mājas var kļūt par sanitāro apdraudējumu, un ir gadījumi, kad krājēji ir nogalināti, kad uz tām sabruka atkritumu kaudzes. Krāšana var radīt arī ugunsbīstamību, kas var apdraudēt krājēju kopā ar kaimiņiem.
Dažādiem psihologiem ir dažādas idejas par obsesīvās uzkrāšanas ārstēšanu. Viena pieeja ir veicināt vairāk sociālās mijiedarbības, kas var palīdzēt krājējiem vairāk novērtēt lietas ārpasaulē. Daži psihologi koncentrējas uz mēģinājumu iemācīt uzkrātajiem pašmotivāciju un palīdzēt viņiem redzēt, kā viņu uzvedība negatīvi ietekmē viņu dzīvi. Medikamenti bieži tiek lietoti kopā ar šīm terapijām, lai uzkrājējam būtu vieglāk pieņemt izmaiņas savā dzīvē. Tas nav nekas neparasts, ka daži terapeiti faktiski ieiet krājēja mājā un palīdz viņam sakārtot jucekli pareizā perspektīvā.