Magnijs un mangāns ir divi metāliski elementi. Starp abiem pastāv daudz atšķirību, taču to nosaukumu līdzības dēļ tie dažkārt tiek sajaukti. Visas atšķirības starp magniju un mangānu izriet no to atšķirīgās identitātes kā elementiem un fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, kas tiem piemīt atšķirīgā atomu skaita dēļ — 12 magnija un 25 mangāna atomu skaita dēļ. Abas ir būtiskas uzturvielas, bet magnijs ir svarīgāks. Magnijs ir arī daudz dabiskāks nekā mangāns.
Abu elementu izskats ir līdzīgs un patiesībā ir līdzīgs daudziem citiem metāla elementiem. Tomēr attiecībā uz fizikālajām īpašībām ir daudz atšķirību starp magniju un mangānu. Magnijs ir salīdzinoši viegls metāls, kas ir mazāk blīvs nekā alumīnijs. Mangāns ir aptuveni četrarpus reizes blīvāks par magniju, un tam ir daudz augstāka kušanas temperatūra Atšķirībā no magnija, mangāns dabā dažkārt sastopams kā brīvs elements.
Ķīmiski šie divi elementi ir ļoti atšķirīgi. Gan magnijs, gan mangāns ir metāli, bet pieder pie dažādām grupām. Magnijs ir sārmu metāls un ļoti reaģējošs, kas nozīmē, ka dabā tas nekad nav atrodams kā brīvs elements. Tas notraipās gaisā un ķīmiski reaģē ar ūdeni līdzīgi kā citi sārmu metāli, piemēram, kalcijs, lai gan daudz mazāk spēcīgi. Mangāns ķīmiski vairāk līdzinās dzelzs nekā magnija. Tas viegli oksidējas, un tas parasti atrodas zemes garozā kā mangāna dioksīds, minerāls, ko sauc arī par piroluzītu.
Abi elementi ir svarīgas uzturvielas, taču pilda dažādas funkcijas. Lai gan magnijs cilvēka organismā atrodas nelielos daudzumos, tas joprojām ir ārkārtīgi svarīgs. To izmanto visi galvenie orgāni un vielmaiņas sistēmas, īpaši kaulu veidošanā un sirds un muskuļu funkcijās. Magnijs spēlē simtiem vielmaiņas funkciju, un bez tā mēs nevarētu dzīvot. Cilvēka ķermenis izmanto magniju, lai modulētu citu minerālvielu līmeni organismā, un tas ir daudzu enzīmu ierosinātājs, kas organismam nepieciešami, lai pārtiku pārvērstu enerģijā. Magnijam ir arī svarīga loma visā zemes ekoloģijā, jo tas ir viens no centrālajiem elementiem hlorofila molekulā, kas veicina visu zaļo augu fotosintēzi.
Mangāns ir arī svarīgs mikroelements, bet citos veidos, nevis magnijs. Cilvēka ķermenis izmanto daudz mazāk mangāna nekā magnijs, un tam ir šaurāks funkciju klāsts, no kuriem lielākā daļa ir saistītas ar vielmaiņas funkcijām, tostarp ogļhidrātiem, taukiem un holesterīnu. Tā ir arī viena svarīga fermenta sastāvdaļa, kas palīdz organismam pārveidot noteiktas molekulas par glikozi vai cukura līmeni asinīs. Mangāns ir svarīga sastāvdaļa arī daudzos citos enzīmos un ir cilvēka ķermeņa svarīgākā dabiskā antioksidanta sastāvdaļa, kas palīdz aizsargāt mūsu šūnas no bojājumiem, ko izraisa kaitīgo jonu un brīvo radikāļu oksidēšanās.