Galvenās atšķirības starp rēķinu un kvīti izriet no tā, kad pirkšanas procesā tiek nodrošināts katrs dokumenta veids, un no katra dokumenta mērķa. Rēķinu parasti izraksta preces vai pakalpojuma pārdevējs personai vai uzņēmumam, kas iegādājas šo preci, parasti pēc šīs preces pārsūtīšanas, bet pirms tās apmaksas. Savukārt čeku pārdevējs izsniedz pircējam pēc tam, kad par preci ir samaksāta. Lai gan abus šos dokumentus izsniedz pārdevējs, rēķins ir maksājuma pieprasījums, bet kvīts ir maksājuma ieraksts.
Rēķinu un kvīti parasti preces vai pakalpojuma pārdevējs šīs preces pircējam izsniedz, lai gan katrs dokuments ir paredzēts citam mērķim. Rēķini tiek izmantoti kā līdzeklis, lai dokumentētu preces vai pakalpojumus, ko pārdevējs sniedz pircējam, un pēc tam pieprasītu samaksu par šo preci. To parasti izsniedz pēc pasūtītās preces piegādes, lai gan rēķinu var izrakstīt arī pēc pasūtījuma veikšanas, bet pirms piegādes.
Kvītu pārdevējs izsniedz preces pircējam pēc tam, kad par šo preci ir samaksāts. Tas pircējam efektīvi darbojas kā pirkuma apliecinājums, lai viņš vai viņa varētu pierādīt, ka prece vai pakalpojums ir iegādāts likumīgi. To pircējs var izmantot arī, lai sekotu līdzi maksājumiem, kas saņemti par dažādām precēm. Gan rēķinu, gan kvīti var izmantot kā daļu no pirkuma cikla, lai palīdzētu pircējam un pārdevējam sekot līdzi, kur viņi atrodas šajā ciklā.
Šī atšķirība, kur rēķins un kvīts tiek izrakstīti pirkuma procesa laikā, ir ievērojama. Rēķina nozīme ir balstīta uz rēķinu izmantošanu, lai dokumentētu pārdošanu pirms maksājuma, ļaujot pārdevējiem izsekot izejošajām precēm un norādīt pircējiem, kādas preces vai pakalpojumi tiek saņemti. Tas ir svarīgi, lai pareizi izsekotu krājumus abās pirkšanas procesa pusēs un lai pircēji varētu sekot līdzi neapstiprinātajiem maksājumiem. Savukārt kvītis pircējiem ļauj izsekot veiktajiem maksājumiem un pārdevējiem vienkāršāk izsekot, kādi rēķini ir apmaksāti un kuri vēl ir neapmaksāti.