Atšķirība starp šampanieti un dzirkstošo vīnu ir bijusi niknu diskusiju temats Eiropas Savienībā. Faktiski šampanietis ir īpašs dzirkstošā vīna veids, kas ražots noteiktā veidā noteiktā franču reģionā, kas pazīstams kā šampanietis. Saistībā ar bažām par tradicionālā franču šampanieša integritāti Eiropas Savienība ir piešķīrusi šampanietim Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma (ACVN) marķējumu, kas nozīmē, ka tikai dzirkstošos vīnus, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, var marķēt kā “šampanietis” Eiropā.
Dzirkstošie vīni ir vīni, kas satur oglekļa dioksīda burbuļus. Ir trīs veidi, kā pagatavot dzirkstošo vīnu. Tradicionālajā metodē, kas pazīstama arī kā šampanieša metode, vīns pudelē iziet sekundāro fermentāciju, radot savu karbonizāciju. Ražotāji var arī pildīt vīnu pudelēs, pirms tas ir pilnībā raudzēts, ļaujot fermentācijai beigties pudelē. Visbeidzot, dzirkstošos vīnus var izgatavot arī pilnībā raudzējot vīnu un iepildot pudelēs oglekļa dioksīdu.
Dzirkstošie vīni ir ražoti Šampaņā vismaz kopš 1700. gadiem, un reģions ir kļuvis pamatoti slavens ar savu dzirkstošo vīnu. Lai gan šampanietis noteikti ir dzirkstošais vīns, visi dzirkstošie vīni nav šampanietis. Šampanietis tiek ražots no Pinot vai Chardonnay vīnogām, izmantojot šampanieša metodi dzirkstošā vīna ražošanā, un daudzi cilvēki uzskata, ka īstajam šampanietim ir labāka garša nekā citiem dzirkstošajiem vīniem. Šī ir galvenā atšķirība starp šampanieti un dzirkstošo vīnu, jo “dzirkstošo vīnu” var pagatavot ar dažādām vīnogām un jebkuru karbonizācijas metodi.
Ņemot vērā šampanieša vīnu slavu, daudzi vīna ražotāji ir mēģinājuši gūt peļņu no vīna ražošanas, marķējot savus dzirkstošos vīnus kā šampaniešus. Tas radīja neskaidrības par šampanieti un dzirkstošo, un ražotāji Šampaņā uzskatīja, ka viņu produkta kvalitāte un slava tiek vājināta. Rezultātā viņi iesniedza lūgumrakstu par ACVN etiķeti, norādot metodes, kas padara šampanieti atšķirīgu, un viņu lūgums tika apmierināts.
Lai gan atšķirība starp šampanieti un dzirkstošo vīnu var šķist niecīga, ir daži galvenie elementi, kas atšķir šampanieti no citiem dzirkstošajiem vīniem. Pirmā ir metode, ko izmanto, lai pudelē izveidotu karbonizāciju. Šampanietis tiek gatavots pēc tradicionālās metodes, un tas būtiski ietekmē vīna sastāvu. Ja vīns, kas apzīmēts kā “šampanietis”, ir izgatavots ar citu tehniku, tas var nebūt tik labs, un tas var sagādāt vilšanos patērētājam, kurš gaida īstu šampanieti.
Svarīga ir arī vīnogu izcelsme, jo vīnogu augšanas apstākļi ietekmē galaproduktu. Gan šampanietis, gan dzirkstošais vīns var būt gāzēti vīni, taču bāzes vīna raksturs ir ļoti svarīgs, un vīnogas no citiem reģioniem piešķirs ļoti atšķirīgu garšu. Arī veids, kā vīns tiek apstrādāts sasmalcināšanas un primārās fermentācijas laikā, ir unikāls Šampaņas reģionam, savukārt dzirkstošā vīna ražotāji izmanto dažādas apstrādes metodes un parasti vairāk mehanizētu procesu.
ACVN etiķetes ne vienmēr tiek ievērotas ārpus Eiropas Savienības. Eiropas produktiem, kas sagatavoti eksportam, ir jāatbilst ACVN noteikumiem, bet vīna darītavām citās pasaules daļās nav jāievēro ACVN direktīvas. Tas nozīmē, ka dzirkstošie vīni, kas ražoti citos pasaules apgabalos, var tikt marķēti kā “šampanieši”, kas rada lielu neapmierinātību Šampaņas vīndariem.