Kāda ir atšķirība starp traneksāmskābi un mefenamīnskābi?

Lai gan traneksamskābe un mefenamīnskābe var izklausīties līdzīgi kā neapmācītai ausij, patiesībā starp šīm divām ķīmiskajām vielām ir vairākas atšķirīgas atšķirības. Abi var būt skābi; tomēr to līdzība aprobežojas ar šo raksturlielumu. Tos lieto arī dažādi, lai ārstētu attiecīgi pārmērīgu asiņošanu un sāpes.
Traneksamīnskābi ķīmiski sauc par cikloheksānkarbonskābi, un tā sastāv no oglekļa, ūdeņraža, skābekļa un slāpekļa. Farmaceitiski šo ķīmisko vielu izmanto kā asins recēšanas mehānismu, lai ārstētu pārmērīgu asiņošanu. Traneksamskābe darbojas, inhibējot molekulu, kas ir atbildīga par fibrīna sadalīšanos. Novēršot fibrīna sadalīšanos, ir vairāk molekulas, kas veicina asins recēšanu.

Mefenamīnskābe sāpju un pietūkuma ārstēšanā darbojas kā NPL jeb nesteroīds pretiekaisuma līdzeklis. Visbiežāk to lieto menstruālo sāpju ārstēšanai. Mefenamīnskābes ķīmiskais nosaukums ir dimetilfenilaminobenzoskābe. Tie, kas regulāri lieto šo vielu psihisku problēmu risināšanai, parasti sāk kursu dienu vai divas pirms menstruācijām un turpina lietot medikamentus cikliskā procesa laikā. Precīzs mehānisms, kā šī skābā ķīmiskā viela dod labumu sāpju slimniekiem, nav zināms; tomēr notiek nepārtraukti pētījumi, cenšoties izskaidrot šādu mijiedarbību.

Gan traneksamskābe, gan mefenamīnskābe sastāv no ūdeņraža, skābekļa, oglekļa un slāpekļa, taču šo elementu atomu izvietojums un skaits atšķiras tā, ka katra viela ir unikāla. Dažreiz tie tiek minēti kopā, visbiežāk menstruāciju kontekstā. Šīs ķīmiskās vielas var izrakstīt vai lietot kopā ar otru, lai atvieglotu dažkārt sāpīgo un apgrūtinošo procesu. Traneksamskābe var palēnināt asiņošanu, bet mefenamīnskābe samazina sāpes. Tādā veidā viņi var darboties, lai atvieglotu menstruālā cikla slogu.

Lietojot jebkuru jaunu medikamentu, pacientiem ir svarīgi novērtēt ar tiem saistītos iespējamos riskus un blakusparādības. To vislabāk var izdarīt medicīnas speciālista klātbūtnē, kurš ir zinošs un izglītots par šo tēmu. Biežas blakusparādības var būt tikpat nelielas kā kuņģa darbības traucējumi vai tik smagas kā pastāvīgas asins recēšanas problēmas. Šī iemesla dēļ lēmumam lietot kādu no medikamentiem vajadzētu būt apzinātam.