Futbolā ir daudz dažādu sitienu veidu, un trīs izplatītākie ir vārti, sods un stūra sitiens. Noteikumi katram nosaka, kad un cik bieži tie tiek spēlēti spēles laikā. Nelieli vai lieli pretinieku komandas noteikumu pārkāpumi var izraisīt vienu no šiem trim sitieniem.
Ja bumbiņa pilnībā šķērso gala līniju, saskaroties ar pretinieka spēlētāju, tiek dots sitiens pa vārtiem. Bumba tiek novietota soda laukumā, un pretinieku komandas dalībnieki nevar pieskarties bumbiņai, līdz tā atstāj pretinieku zonu.
Sitiens ar sitienu nevar novest pie tiešu vārtu guvuma. Citiem vārdiem sakot, ja sitiens raidītu bumbu tieši vārtos, punkts netiktu piešķirts. Tāpat persona, kas sit bumbu, var to izdarīt tikai vienu reizi, līdz bumbai ir pieskāries cits spēlētājs.
Kad aizsardzības spēlētājs sit bumbu pāri gala līnijai, komandai, kura spēlē pārkāpumu, tiek piešķirts stūra sitiens. Izsitējs var gūt punktu no šī sitiena, atšķirībā no noteikumiem, kas regulē sitienu ar vārtiem. Bumba tiek novietota vienā no ceturtdaļas apļiem netālu no aizsardzības malas gala līnijām, vistuvāk vietai, kur bumba šķērsoja līniju. Kicker drīkst sist bumbiņu tikai vienu reizi, kamēr cits spēlētājs tai nav pieskāries.
Soda sitiens tiek piešķirts, ja tiek izdarīts viens no deviņiem pārkāpumiem. Pārkāpumi ietver spārdīšanu vai draudēšanu citam spēlētājam vai vardarbīgu izturēšanos pret citu spēlētāju. Bumba tiek novietota 12 jardu (apmēram 11 metru) attālumā no uzbrūkošās komandas vārtiem.
Šim sitienam ir labas izredzes gūt punktu, ja metiens tiek veikts pareizi. Vārtsargs stāv tieši starp diviem vārtu stabiem un nedrīkst kustināt neko citu kā tikai rokas un ķermeni, kamēr bumba nav faktiski izsista. Arī citi spēlētāji atrodas ārpus soda laukuma līdz brīdim, kad bumba ir trāpīta. Viņi var iekļūt soda laukumā tikai tad, kad bumba tiek uzskatīta par spēlējošu, un viņiem ir jāsaglabā 10 pēdu (3.04 m) attālums no bumbas, pirms tā tiek sperta.