Plašā nozīmē avangards attiecas uz jebkuru celmlaužu kustību — parasti māksliniecisku vai sociālu —, ko vada neliela cilvēku grupa, lai atvērtu jaunas durvis viņu interešu jomā. Konkrēti, šis termins attiecas uz brīdi mākslas pasaulē, kas aptver daudzas skolas un apakškustības.
Lai gan sākotnēji avangards tika izmantots, lai aprakstītu tikai visprogresīvākās kustības, laika gaitā daudzas kustības ir saglabājušas etiķeti ilgi pēc tam, kad tās vairs nav jaunas vai revolucionāras. Piemēram, dadaisms un modernisms tiek uzskatīti par avangarda mākslas piemēriem, lai gan abi pastāv jau gandrīz gadsimtu. Tas daudziem ir licis apzīmēt kustības kā vēsturiski avangardiskas, uzsverot, ka mūsdienu vidē tās vairs nav progresīvas izteiksmes formas.
Termins eksperimentāls bieži tiek lietots aizvietojot ar avangardu, it īpaši, ja koncentrējas uz noteiktu mākslas interešu jomu. Kā piemērus var minēt eksperimentālo teātri un eksperimentālo filmu.
Mēģinājumi konkrēti definēt un norobežot to, kas ir un kas nav avangards, noteikti ir problemātiski, jo definīcija galu galā ir personīga viedokļa definīcija. Tas, kas vienai kritiķu grupai šķiet moderns un revolucionārs, citai var šķist pieradināts un pārspīlēts. Lai gan avangarda skolām, piemēram, popārta un fluxus, ir diezgan definēts kritēriju kopums, kas nosaka, kas padara darbu piederīgu viņu skolai, pašam vārdam šāda diktāta nav. Drīzāk skaņdarbs tiek uzskatīts par avangardisku, ja tas ir avangardisks — apļveida argumentācija, kas rada lielu vispārēju neskaidrību.
Pēdējā laikā ir pieliktas dažas pūles, lai šo terminu definētu stingrāk; šie mēģinājumi nosaka kritērijus avangarda skaņdarbam, kas galvenokārt ir saistīts ar mākslinieciskās pieredzes nobīdi. Darbi, kas galvenokārt pastāv, lai sniegtu politisku vai sociālu paziņojumu, kas nav vērsti uz mākslu, nav uzskatāmi par avangardu.
Vairāki mākslinieki, kas tiek uzskatīti par avangardistiem, ir pilnībā noraidījuši etiķeti, lielākā daļa apgalvojot, ka tas ir vairāk problēmu, nekā tas ir tā vērts. Iespējams, ironiski, ka mākslinieki, kuriem šis vārds tiek dots, ir tie, kas visvairāk iebilst pret etiķešu ierobežošanu — viņi savā mākslinieciskajā izteiksmē vēlas atbrīvoties no robežām un etiķetēm.
Avangards dažkārt tiek izmantots arī nievājoši, īpaši, ja tas attiecas uz nemāksliniecisku sfēru. Filozofiskās un zinātniskās idejas, piemēram, var tikt noraidītas kā avangardiskas, norādot, ka tās vairāk pastāv kā simbolisks žests, lai apstrīdētu pastāvīgās teorijas un tradīcijas, nevis lai prezentētu jaunas pamatotas idejas.