Ekonomiskā izaugsme liecina par valsts pieaugošo efektivitāti ierobežoto resursu izmantošanā. To mēra, izsekojot preču un pakalpojumu patēriņa līmeni. Jēdziens ir saistīts ar valsts spēju ieviest jauninājumus vai to, cik efektīvi iedzīvotāji izmanto ierobežotos resursus un labāk tos izmanto. Šī analīze ir svarīga, jo tā ļauj valdībai prognozēt iedzīvotāju turpmākā patēriņa tempu, kas veicinās darba vietu radīšanu, jebkādu dzīves līmeņa celšanos vai pazemināšanos un valsts monetāro politiku.
Ekonomiskās izaugsmes nozīmi nevar pārvērtēt. Valsts ekonomikai ir jāturpina augt, jo tās iedzīvotāju skaits bieži vien laika gaitā turpina pieaugt. Ja ekonomika stagnēs vai izaugsmes temps samazināsies, lielākam cilvēku skaitam būs mazāk darba vietu. Galu galā pieaugs nabadzība un pazemināsies dzīves līmenis, jo esošie resursi netiek izmantoti pietiekami efektīvi, lai izmitinātu pieaugošo iedzīvotāju skaitu.
Izaugsme ekonomikas līmenī ir mērs, kas raksturo ekonomikas spēju palielināt ražošanas efektivitāti un inovācijas procesus. Piemēram, savulaik restorāni visiem klientiem prasīja ēst uz vietas. Pēc tam ražotāji uzlaboja pārtikas iepakojumu, un kļuva iespējams iepakot pārtikas pasūtījumu. Tāpat savulaik katrai pārnēsāšanas krūzei restorānos bija nepieciešams dažāda izmēra vāks, tad kāds domāja izveidot krūzes ar dažādu ietilpību, bet izmantoja vienu un to pašu vāku. Abos gadījumos inovācija un efektivitāte tika piemērota ierobežoto resursu problēmai, lai ietaupītu naudu un palielinātu izlaidi un pārdošanas apjomu.
Ekonomiskās izaugsmes nozīme ir valsts spējā nodrošināt, lai tās pilsoņi būtu turīgāki nekā pilsoņi bija iepriekšējās desmitgadēs. Tas ir saistīts ar to, ka bezdarba līmenis un nabadzības līmenis saglabājas zems un noteikta ienākumu līmeņa pirktspēja atbilst inflācijas līmenim. Ekonomisko izaugsmi mēra ar valsts iekšzemes kopproduktu (IKP) vai gada laikā tirgū pārdoto preču un pakalpojumu kopējo vērtību.
Kad valdība aplūko IKP, tā analizē jautājumus, piemēram, vai ekonomiskās izaugsmes temps neatpaliks no iedzīvotāju skaita pieauguma, vai tas būs lielāks par inflācijas līmeni. Šie salīdzinošie indeksi parāda ekonomikas izaugsmes nozīmi, ļaujot valdībām plānot nākotni. Viņi izmanto šos skaitļus, lai noteiktu fiskālo un monetāro politiku, lai kontrolētu ekonomikas lejupslīdes ciklus.
Uzņēmumi arī izmanto ekonomiskās izaugsmes tempu, lai noteiktu, kurā tirgū palielināsies patērētāju bāze ar spēju veikt pirkumus. Piemēram, 20. gadsimta pēdējā desmitgadē Ķīnas ekonomiskās izaugsmes temps bija seši procenti, kas ir divreiz lielāks nekā jebkuras citas pasaules ekonomikas izaugsmes temps. Tas lika uzņēmumiem veikt lielus ieguldījumus Ķīnas tirgos, uzsverot ekonomiskās izaugsmes nozīmi biznesa nozarē.