Mielīns ir viela, kas aptver neironu aksonus, nodrošinot elektrisko izolāciju, kas palīdz nervu sistēmas darbībai. Šīs vielas nozīme visspilgtāk izpaužas slimību veidos, kas attīstās, kad tā tiek bojāta vai iznīcināta. Demielinizējošās slimības, piemēram, multiplā skleroze, ir deģeneratīvi stāvokļi, kas var izraisīt redzes un dzirdes zudumu, progresējošu ekstremitāšu funkciju zudumu un daudzus citus ar muskuļu koordināciju un kontroli saistītus simptomus.
Neironi ir šūnas, kas veido centrālo nervu sistēmu. Katrai šūnai ir gara astei līdzīga struktūra, ko sauc par aksonu, kas stiepjas ārpusšūnu telpā. Aksoni saskaras ar citiem aksoniem vai ar muskuļu vai dziedzeru šūnām, pārraidot nervu impulsus elektriskās enerģijas veidā. Mielīns, taukains proteīns, pārklāj katru aksonu slānī, ko sauc par apvalku. Šis proteīns ir dielektrisks materiāls, kas nozīmē, ka tas nodrošina elektrisko izolāciju aksonam apvalkā.
Elektriskajai izolācijai, ko nodrošina šis proteīns, ir divas svarīgas lomas, kas veicina veselīgu nervu sistēmas darbību un ir būtiskas tai. Viens no tiem ir tas, ka mielīns palīdz uzturēt elektrisko strāvu aksonā. Tas tiek darīts divos veidos: palielinot elektrisko pretestību un samazinot kapacitāti. Palielinot elektrisko pretestību, tiek novērsta elektriskās enerģijas zudums ārpus šūnas, savukārt kapacitātes samazināšanās samazina aksona spēju uzglabāt elektroenerģiju.
Proteīna galvenā funkcija ir palīdzēt nervu impulsiem pārvietoties pa aksonu, palielinot ātrumu, ar kādu šie impulsi spēj pārvietoties. Tas tiek darīts, izmantojot procesu, ko sauc par sāļu vadīšanu, kas ļauj impulsiem “izlaist” gar aksonu, līdzīgi tam, kā izmests akmens var izlaist pa ūdens virsmu. Šī izlaižamā kustība ļauj impulsiem pārvietoties ātrāk nekā tad, ja tiem būtu jāpārvietojas pa visu aksonu.
Mielīns ir būtisks veselīgai nervu darbībai. Bez tā aksoni kļūst daudz mazāk efektīvi elektriskās enerģijas pārvadē, kā rezultātā rodas slimības simptomi, kad liels skaits aksonu kļūst demielinizēti. Daudzas no vispazīstamākajām demielinizējošām slimībām, tostarp multiplā skleroze, ir autoimūnas reakcijas rezultāts, kurā imūnsistēma pakāpeniski iznīcina mielīnu centrālajā nervu sistēmā. Šī svarīgā proteīna iznīcināšana samazina ātrumu, kādā elektriskie impulsi pārvietojas pa aksoniem, izraisot būtiskus nervu sistēmas traucējumus. Cilvēka ķermenis spēj labot šo iznīcināšanu ļoti ierobežotā ātrumā, bet demielinizējošo slimību progresēšana galu galā ievērojami pārsniedz ķermeņa labošanas sistēmu spējas.