Globālie pētījumi par nabadzību un slimībām parāda skaidru saistību starp zemiem ienākumiem un novēršamu vai viegli ārstējamu slimību. Tādas grupas kā Pasaules Veselības organizācija (PVO) aplūko apstākļus, kas pazīstami kā “nabadzības slimības”, jo tie galvenokārt tiek novēroti iedzīvotāju grupās ar zemiem ienākumiem, un nabadzības apkarošana var mazināt dažus no šiem stāvokļiem. Papildus tam, ka nabadzība un slimības ir jaunattīstības valstu problēma, tās var krustoties arī attīstītās pasaules kopienās ar zemiem ienākumiem. Piemēram, ASV dienvidu “diabēta josta”, kur šīs slimības sastopamība ir augsta, arī atdarina ienākumu sadalījumu, parādot, kā nabadzība var palielināt diabēta risku.
Ir vairāki veidi, kā nabadzība un slimības krustojas viena ar otru. Viens no tiem ir tas, ka nabadzība var veicināt sliktu sanitāriju, kas ļauj slimībām vieglāk izplatīties sabiedrībā. Vietās, kur nav pietiekami daudz svaiga ūdens, drošas vannas istabas izmantošanas vietas un tīri pārtikas avoti, var biežāk saslimt ar novēršamām slimībām, piemēram, caureju un parazitārām infekcijām. Slikta sanitārija var arī veicināt jaunu slimību paaudžu attīstību, kuras var būt grūti ārstējamas.
Nepietiekams uzturs ir arī nabadzības slimība, kas saistīta ar nespēju iegūt pietiekami daudz pārtikas, lai izdzīvotu. Vakcīnas novēršamas slimības, piemēram, poliomielīts un garais klepus, rada bažas kopienās ar zemiem ienākumiem, kur iedzīvotāji nevar piekļūt aprūpei. Tāpat apstākļi, kurus var pārvaldīt ar medikamentiem un ārstēšanu, piemēram, tuberkuloze un cilvēka imūndeficīta vīruss (HIV), ir sliktāki kopienās ar zemiem ienākumiem. Visos šajos gadījumos pastāv skaidra saikne starp nabadzību un slimībām, kur piekļuvi profilaksei un ārstēšanai ierobežo ienākumi.
Tiem, kas dzīvo kopienās, kur ienākumi ir zemi, parasti ir zemāki izglītības sasniegumi. Cilvēki var nepabeigt skolu, un mazāk cilvēku dodas uz koledžu un universitāti. Zemāks izglītības līmenis var veicināt slimību izplatīšanos, jo cilvēki var nesaprast, kā savās kopienās novērst vai ārstēt slimības. Sabiedrības veselības informēšanas kampaņas liecina, ka vienkāršas iejaukšanās, piemēram, uztura izglītība, var būtiski ietekmēt nabadzīgās kopienas.
Izpratne par saistību starp nabadzību un slimībām pastāv jau gadsimtiem ilgi. Piemēram, Viktorijas laikmetā daudzi sociālie darbinieki rīkoja kampaņas nabadzīgos pilsētu rajonos, piemēram, Londonā, parādot, kā nabadzības izraisītā slikta sanitārija veicināja slimību uzliesmojumu. Tas joprojām ir pētniecības temats kopienās visā pasaulē, jo organizācijas strādā, lai uzlabotu piekļuvi veselības aprūpei.