Dažiem cilvēkiem ir saistība ar demenci un halucinācijām, un apmēram 10 procenti cilvēku, kuriem ir demence, piedzīvo halucinācijas. Demence ir termins, kas raksturo progresējošu, lēnu garīgo spēju samazināšanos. Halucinācijas ir pieredze, kuras laikā indivīds uzskata, ka viņš vai viņa redz, dzird, smaržo vai jūt kaut ko, kas tur nav.
Dažādi veselības stāvokļi var izraisīt demenci. Daudzi apstākļi izraisa neatgriezenisku demenci, kas pakāpeniski pasliktinās, tostarp Alcheimera slimība, Parkinsona slimība, Hantingtona slimība un neatgriezeniski smadzeņu bojājumi, ko izraisa audzēji vai galvas traumas. Citus demences veidus var novērst, piemēram, demenci, ko izraisa vitamīnu trūkums, noņemami smadzeņu audzēji, toksīni, pārmērīga narkotiku vai alkohola lietošana un smadzeņu asiņošana. Dažiem cilvēkiem, kuri cieš no smagas depresijas, ir arī pazīmes, kas atdarina demenci.
Demences simptomi ir atmiņas traucējumi, valodas grūtības, dezorientācijas sajūta un neatbilstoša vai traucējoša uzvedība. Ar demenci visbiežāk slimo cilvēki, kas vecāki par 65 gadiem. Ja demence ir neatgriezeniska, garīgā funkcionalitāte parasti pasliktinās divu līdz 10 gadu laikā. Atkarībā no demences cēloņa var būt pieejama ārstēšana, lai palēninātu samazināšanās ātrumu. Demence agrīnā stadijā parasti sākas, aizmirstot nesenos notikumus un cīnoties ar atbilstošu spriedumu un abstraktu domāšanu, un, stāvoklim pasliktinoties, daži slimnieki sāk cīnīties ar demenci un halucinācijām.
Halucinācijas ir psihozes simptoms, kas ir domāšanas procesa un uztveres traucējumi. Garīgās slimības, piemēram, šizofrēnija un psihotiskā depresija, var izraisīt halucinācijas. Halucinācijas var izraisīt arī narkotiku un alkohola lietošana, epilepsija, augsts drudzis, smagas slimības un demence.
Ir daudz veidu halucinācijas, kas liek indivīdam sajust lietas, kas neeksistē. Pie halucināciju veidiem pieder dzirdes halucinācijas, kuru laikā tiek dzirdamas balsis; ožas halucinācijas, kuru laikā tiek izjustas smakas un smakas; un redzes halucinācijas, kuru laikā kaut kas ir redzams. Personām, kurām ir demence un halucinācijas, visizplatītākais veids ir redzes halucinācijas.
Rūpes par kādu, kas cieš no demences un halucinācijām, var būt ārkārtīgi sarežģīti. Ja halucinācijas neizraisa bailes vai trauksmi, vislabāk, ja aprūpētājs neko nedara. Satraucošu halucināciju gadījumā aprūpētājiem ieteicams izmantot “Trīs R” metodi, lai nomierinātu, reaģētu un pārorientētu demences pacientus.
Piemēram, ja vīrietis ar demenci uzskata, ka ir redzējis, ka kāds saindē viņa ēdienu, aprūpētājam jāsāk, mierīgi viņam jāpastāsta, ka viņš vai viņa bija tur un neredzēja nevienu blakus savam ēdienam. Pēc tam aprūpētājam vajadzētu atbildēt, piedāvājot pārbaudīt virtuvi vai runāt ar medmāsām, lai noskaidrotu, vai viņas kaut ko ir novērojušas. Visbeidzot, aprūpētājam jākoncentrē pacienta uzmanība uz kādu patīkamu darbību, piemēram, televīzijas skatīšanos vai vārdu meklēšanas mīklu.