Sakarību starp iekšzemes kopproduktu (IKP) un bezdarba līmeni var redzēt, piemērojot Okun likumu. Atbilstoši šajā likumā noteiktajiem principiem uz katru konstatēto viena procenta IKP pieaugumu tiek attiecināts atbilstošs nodarbinātības pieaugums par diviem procentiem. Šā likuma pamatojums ir diezgan vienkāršs. Tajā teikts, ka IKP līmeni nosaka pieprasījuma un piedāvājuma principi, un tādējādi pieprasījuma pieaugums izraisa IKP pieaugumu. Šāds pieprasījuma pieaugums ir jāpapildina ar atbilstošu produktivitātes un nodarbinātības pieaugumu, lai neatpaliktu no pieprasījuma.
IKP un bezdarba līmenis ir saistīti tādā nozīmē, ka abi ir makroekonomiskie faktori, ko izmanto, lai novērtētu ekonomikas stāvokli. IKP pieaugums ir nozīmīgs valsts makroekonomisko tendenču izpētē. Tas attiecas arī uz bezdarba līmeņa pieaugumu vai samazināšanos. IKP un bezdarba līmenis parasti iet kopā, jo IKP samazinājums atspoguļojas nodarbinātības līmeņa samazināšanās.
Šāda saistība starp IKP un bezdarba līmeni ir svarīga divējādi. Nodarbinātības līmeņa kāpums ir dabisks IKP līmeņa kāpuma rezultāts, ko izraisa patērētāju pieprasījuma pieaugums pēc precēm un pakalpojumiem. Šāds gan IKP, gan nodarbinātības līmeņa kāpums liecina par ekonomikas uzplaukumu. Šādos periodos ir augsta patērētāju uzticība un attiecīgi paaugstināts pieprasījums pēc dažādām precēm un pakalpojumiem. Lai apmierinātu šo pieprasījuma pieaugumu, ražotāji un cita veida uzņēmumi pieņem darbā vairāk darbinieku.
Pretēji ir deflācijas gadījumā, kas arī parāda saistību starp IKP un bezdarba līmeni. Ja rodas IKP kritums, ko izraisa patērētāju uzticības samazināšanās un attiecīgi pieprasījuma samazināšanās, uzņēmumiem ir jāpielāgojas šim zemajam pieprasījumam. Daļa no pielāgošanās procesa ietver to darbinieku atlaišanu, kuri, iespējams, ir kļuvuši lieki, ņemot vērā lēno patērētāju pieprasījumu.
Šādos brīžos uzņēmumi meklē veidus, kā ietaupīt naudu, jo tie vairs nepelna tik daudz naudas, cik izmantoja. Viens no izmaksu samazināšanas pasākumiem ietver to darbinieku masveida atlaišanu, kuru algas uzņēmumi vairs nespēj noturēt. Šādas pazīmes ekonomistiem liecina par to, ka pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem ir samazinājies un arī IKP līmenis krītas.
SmartAsset.