Penicilīna un amoksicilīna alerģijas parasti ir saistītas, lai gan alerģija pret vienu no šīm antibiotikām ne vienmēr nozīmē, ka alerģiska reakcija pret otru ir neizbēgama. Amoksicilīns ir daļēji sintētisks penicilīns vai aminopenicilīns, kas nozīmē, ka tas daļēji sastāv no penicilīna. No otras puses, penicilīns ir beta-laktāma antibiotika, kas nozīmē, ka tas nesatur amīnu grupu. Ir arī svarīgi atzīmēt atšķirību starp alerģisku reakciju un blakusparādībām, jo tās abas bieži tiek sajauktas. Alerģiska reakcija var būt dzīvībai bīstama, tostarp pret penicilīnu un amoksicilīnu.
Alerģiska reakcija rada ļoti specifiskus simptomus. Penicilīna un amoksicilīna alerģijas simptomi ir niezoši izsitumi, rīkles pietūkums un apgrūtināta elpošana. Vemšana vai sāpes vēderā parasti ir saistītas ar blakusparādībām, nevis alerģiskām reakcijām. Lai gan dažas alerģiskas reakcijas var rasties pat nedēļu pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas, blakusparādības parasti ir tūlītējas vai rodas konkrētu zāļu lietošanas laikā.
Ādas testu var veikt alerģijas ārsts, alergologs, lai noteiktu, vai indivīdam ir alerģija pret penicilīnu. Var veikt arī asins analīzi, taču pētījumi liecina, ka rezultāti nav tik precīzi. Kopš 2010. gada penicilīns ir vienīgā antibiotika, kurai var pārbaudīt alerģiju pret zālēm. Ja cilvēkam ir alerģija pret penicilīnu, viņam vai viņai arī turpmāk jāizvairās no amoksicilīna lietošanas, jo tas satur penicilīnu.
Ja indivīdam ir konstatēta alerģija pret amoksicilīnu, ir svarīgi veikt penicilīna testu, lai noteiktu, pret kuru zāļu daļu indivīdam ir alerģija. Cilvēkiem bieži ir alerģija pret amoksicilīna amīnu grupu, nevis penicilīnu. Ja penicilīna tests ir negatīvs, indivīdam nākotnē var būt penicilīns, taču viņam jāizvairās no antibiotikām ar amīnu grupām. Ja penicilīna tests ir pozitīvs, indivīdam ir alerģija pret penicilīnu, kā arī amoksicilīnu, un viņam turpmāk ir jāizvairās no jebkādām penicilīnu saturošām antibiotikām.
Personas nepiedzimst ar penicilīna un amoksicilīna alerģijām; šīs zāļu alerģijas attīstās tikai pēc saskares ar antibiotikām. Pēc sākotnējās nevēlamās reakcijas atkārtota iedarbība izraisīs citu alerģisku reakciju. Bieži vien papildu iedarbība izraisa smagākas reakcijas nekā sākotnējā iedarbība, lai gan daži cilvēki ar alerģiju pret penicilīnu un amoksicilīnu spēj panest ļoti nelielu zāļu daudzumu, ja tas ir absolūti nepieciešams. Ja indivīdam ar kādu no šīm alerģijām tiek ievadīts kāds šo zāļu daudzums, ir jābūt klāt alerģistam, lai nodrošinātu, ka netiek ievadīts pārāk daudz.