Regulāra sauļošanās gultu izmantošana un ādas vēzis ir radījis bažas jau daudzus gadus, taču tikai nesen, 21. gadsimtā, ir pieejami arvien vairāk zinātnisku pierādījumu, kas ļauj galīgi saistīt šos divus nosacījumus. Izmeklēšanas pamatproblēma ir zināmais fakts, ka ādas pakļaušana ultravioletā starojuma iedarbībai uz cilvēkiem palielina ādas vēža attīstības iespējamību. Šķiet, ka nav nozīmes tam, vai šis ultravioletais starojums ir no dabiska avota, piemēram, saules gaismas, vai mākslīgi radīta, piemēram, solārija.
Iedegumam kopumā ir kaitīga ietekme uz cilvēka ādu, lai gan krāsvielai, kas pazīstama kā tanīns, kas rodas procesa laikā, ir paredzēta aizsargfunkcija. Pat ja saules apdegums nerodas iedeguma laikā, ultravioletais starojums joprojām bojā ādas šūnas. Šis bojājums ietver priekšlaicīgu ādas novecošanos, piemēram, elastības zudumu, kas izraisa grumbu veidošanos, paliekošas krāsas izmaiņas un citus efektus. Sauļošanās gultas un ādas vēzis arī rada lielāku risku personām ar jutīgumu pret vasaras raibumiem, gaišu ādu un zilām acīm. Personām ar sarkaniem matiem un dabīgiem vasaras raibumiem arī ir paaugstināts risks, un viņiem ir tendence vispār neiedegties neatkarīgi no iedarbības līmeņa.
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) grupa, kas pazīstama kā Starptautiskā vēža izpētes aģentūra (IARC), kuras galvenā mītne atrodas Francijā, ir apkopojusi pētījumus par pierādījumiem, ka ādas iedegumu izraisa ultravioletā starojuma izraisīts DNS bojājums. Sākotnējo sauļošanās posmu izraisa ultravioletā A (UVA) iedarbība, kas tiek uzskatīta par mazāk bīstamu nekā ultravioletā B (UVB) gaisma, lai gan UVA gaisma joprojām var izraisīt melanomu vai ādas audzēju augšanu. Pēc dažām solārija lietošanas stundām noturīgāks iedegums tiek iegūts, iedarbojoties UVB gaismai sauļošanās gaismas spektrā, kas, visticamāk, izraisa saules apdegumus un ādas bojājumus. Dažās iekārtās tiek izmantoti UVB filtri, lai samazinātu solāriju radītās briesmas, taču IARC pierādījumi liecina, ka tas nenomāc stimulējošo efektu, kas izraisa melanomas augšanu.
2005. gadā veiktais pētījums Nacionālā vēža institūta žurnālā, ko sagatavoja ASV Nacionālie veselības institūti (NIH), atklāja, ka solāriju lietošana palielina plakanšūnu vēža risku par 2.5 reizēm, salīdzinot ar tiem, kuri tos neizmantoja. un bazālo šūnu vēzis ar koeficientu 1.5. 2010. gadā veiktajā pētījumā, kurā piedalījās 2,300 pacientu Minesotas Universitātē ASV, arī tika secināts, ka solāriju un ādas vēža risks no melanomas ir ievērojami palielināts. Cits pētījums, kas veikts 2011. gadā Austrālijā, parādīja, ka, jo agrāk kāds sāka izmantot solāriju un jo biežāk viņš to darīja, jo lielāks bija melanomas attīstības risks.
Arvien vairāk pierādījumu par sauļošanās krēslu radītajiem riskiem ir likuši ASV Ņujorkas un Kalifornijas štatiem censties aizliegt šo aprīkojumu. Sauļošanās pusaudžiem ir aizliegta arī Apvienotajā Karalistē, ieviešot Apvienotās Karalistes Saules gultu regulēšanas likumu. ASV tiek mēģināts aizliegt piekļuvi ierīcēm arī visiem nepilngadīgajiem, un brīdinājumus par prakses bīstamību, īpaši bērniem, izdod tādas prestižas organizācijas kā Amerikas Pediatrijas akadēmija (AAP) un Amerikas Medicīnas asociācija. AMA).
IARC uzskata, ka ādas vēža novēršana no sauļošanās gultas ir līdzvērtīga radioaktīvās radona gāzes un saules ultravioletā starojuma iedarbībai. Kopš 2009. gada solārijs ir klasificēts kā I grupas kancerogēns starojuma veids. Tas ir saistīts ar faktu, ka 90% no visiem ādas vēža gadījumiem izraisa UV staru iedarbība, lai gan lielākā daļa no tā notiek pārmērīgas saules gaismas iedarbības dēļ.
Plašajā Minesotas pētījumā par solāriju un ādas vēzi atklājās, ka solāriju izmantošana trīskāršoja vai četrkāršoja melanomas attīstības risku. Iekštelpu miecētājiem šāda vēža iespējamība bija par 74% lielāka nekā cilvēkiem, kuri nekad nebija izmantojuši šādu ierīci. Secinājums bija tāds, ka nav tādas lietas kā droša solārija.