Saules sistēma, kurā ietilpst Saule un visas planētas, kas riņķo ap to, radās pirms aptuveni 4.6 miljardiem gadu. Šis skaitlis tika iegūts, veicot meteorītu radiooglekļa datēšanu, piemēram, Canyon Diablo meteorītu, kura vecums ir aptuveni 4.6 miljardi gadu.
Zinātnieki uzskata, ka Saule un pārējā Saules sistēma veidojās aptuveni vienā laikā, kad milzīgs molekulārais mākonis, kura diametrs būtu bijis vairākus gaismas gadus, gravitācijas ietekmē sabruka kondensētā masā, veidojot vairākas zvaigznes bez mūsu Saules. To sauc par miglāju teoriju, un, lai arī tā nav perfekta, tā izskaidro lielāko daļu mūsu Saules sistēmas pašreizējās struktūras.
Kad blīvums sabrūkošajā mākonī sasniedza noteiktu galējo līmeni, būtu sākusies kodolsintēze un piedzima Saule. Riņķošana ap Sauli būtu gružu disks, kas galu galā kondensētos sfērās, kas veido planētas. To sauc arī par protoplanetāru disku, un vairāki no tiem ir novēroti tālos miglājos mūsu galaktikā. Šo disku blīvākā daļa ir apgabali, ko sauc par Bok globulām, kur tiek uzskatīts, ka dzimst zvaigznes. Faktiskais zvaigžņu dzimšanas process ir paslēpts no mūsu teleskopiem to necaurredzamo putekļu dēļ, kas to ieskauj.
Planētas veidojās akrecijas ceļā, kur putekļu lieluma vielas gabali, kas riņķo ap agrīno Sauli, uzkrājas planētu simālos un visbeidzot pilnvērtīgās planētās. Šis akrecijas process būtu prasījis vismaz 30 miljonus gadu, iespējams, ilgāk. Pati Zeme radās pirms aptuveni 4.57 miljardiem gadu, aptuveni 30 miljonus gadu pēc Saules sistēmas rašanās.
Tuvāk Saulei temperatūra bija pārāk augsta, lai gaistošas vielas, piemēram, ūdens un metāns, varētu kondensēties, tāpēc šeit izveidojās mazas akmeņainas planētas, kas izgatavotas no dzelzs un silikātiem. Mūsdienās tie veido iekšējo Saules sistēmu un ietver Merkuru, Venēru, Zemi un Marsu. Tālāk no Saules temperatūra bija pietiekami zema, lai gaistošās vielas varētu kondensēties, un izveidojās lielie gāzes giganti. Viens gāzes gigants, Jupiters, ir tik liels, ka tā gravitācijas ietekme turpina šķelt akmeņus, kas atrodas starp tā orbītu un Marsa orbītu, radot asteroīdu joslu. Šie gāzes giganti veido ārējo Saules sistēmu. Aiz ārējās sistēmas atrodas vēl viena asteroīdu josta, Koipera josta, un aiz tās – starpzvaigžņu telpa.