Sintakse valodniecībā var attiekties vai nu uz valodas strukturālo noteikumu izpēti, vai uz pašiem noteikumu kopumiem. Tā ir daļa no valodniecības nozares, kas nodarbojas ar dabisko valodu formu un struktūru, piemēram, vārdu secību runātajā angļu valodā vai fizisko žestu secību amerikāņu zīmju valodā. Lingvistikas nozare, kas ietver sintakse, ietver arī morfoloģiju, kas pēta vārdu veidošanu, un fonoloģiju, kas pēta valodas skaņu sistēmu.
Valodniecība ir zinātnes disciplīna, kas veltīta cilvēku valodu izpētei, un tajā ir trīs galvenās apakšnozares. Pirmais koncentrējas uz valodu formām, un tas ietver sintaksi, morfoloģiju un fonoloģiju. Otrais attiecas uz nozīmi valodās un ietver semantikas un pragmatikas pētījumus. Trešajā valodniecības nozarē pētnieki nodarbojas ar valodām dažādos kontekstos, tostarp vēsturē, cilvēka evolūcijā un neirozinātnēs.
Vārds “sintakse” ir atvasināts no grieķu sintakses, kas nozīmē “izkārtojums”. Sintakse valodniecībā attiecas uz veidiem, kā teikuma vai frāzes elementus var sakārtot un pārkārtot, lai izteiktu dažādas nozīmes. Piemēram, runātajā un rakstiskajā angļu valodā teikumi bieži tiek veidoti, sekojot subjektam ar darbības vārdu un tiešo objektu. Vārdu pozīcijas atspoguļo subjekta un objekta attiecības. Piemēram, teikumam “Suns sakoda kaķi” ir nozīme, kas atšķiras no “Kaķis sakoda suni”, lai gan tajos ir tieši tādi paši vārdi.
Lingvistikas sintakses pētnieki un studenti analizē valodas, sadalot teikumus un frāzes vienībās, kas pazīstamas kā “sintaktiskie atomi”. Sintaktiskais atoms var būt viens vārds vai frāze, kas paziņo vienu nozīmi. Iepriekšējā piemērā vārds “the” nav sintaktisks atoms, bet “kaķis” ir. Teikumā “Suns nokoda mazo melno kaķi, kas dzīvo kaimiņa kūtī” visa frāze “mazais melnais kaķis, kas dzīvo kaimiņa kūtī” ir viens sintaktisks atoms.
Dažās valodās teikuma struktūra netiek izmantota, lai izteiktu attiecības starp vārdiem. Drīzāk mainās pašas vārdu formas, lai paziņotu šīs attiecības, un vārdu secībai teikumā nav nozīmes. Šī iemesla dēļ sintakse valodniecībā ir cieši saistīta ar morfoloģiju — pētniecību par to, kā veidojas vārdi un kā tie mainās valodas struktūrā. Tas, kas tiek paziņots sintaktiski angļu valodā, var tikt paziņots morfoloģiski citā valodā.
Sintakse ļauj runātājiem izteikt sarežģītas domas, nozīmīgā veidā sakārtojot nelielas, vienkāršas vienības. Piemēram, angļu valodā teikums var būt vienkāršs kā viena vārda starpsauciens, vai arī tas var būt garš skaņdarbs ar vairākiem kopā savērtiem teikumiem. Cilvēka valoda ir neierobežota, jo pat sintakses noteikumu ietvaros cilvēki var ģenerēt jaunus teikumus vai frāzes, lai izteiktu jaunas idejas vai pieredzi.