Kāda ir vairogdziedzera masas ārstēšana?

Vairogdziedzera masas ārstēšana ir atkarīga no ārsta pārbaudes rezultātiem un jebkādiem testu rezultātiem. Vairogdziedzera masas var būt labdabīgas, kas nozīmē, ka tās nav vēzis, vai ļaundabīgas, kas nozīmē vēzi. Labdabīgu palielinātu vairogdziedzera masu sauc par goitu, un 90 procentus gadījumu to izraisa joda deficīts. Dažreiz uz vairogdziedzera var veidoties labdabīgas cistas vai mezgliņi, izraisot tā palielināšanos. Ļaundabīgo vairogdziedzera masu parasti ārstē ķirurģiski, un tai var vai nevar sekot staru terapija.

Pirms jebkādas ārstēšanas uzsākšanas ārsts veiks fizisku pārbaudi, lai noteiktu vairogdziedzera masas raksturu un noteiktu, vai masa neiejaucas citās struktūrās, piemēram, balsenē vai trahejā. Ja tā ir, pacientam var būt apgrūtināta elpošana vai viņam var būt raupja balss. Ārsts var veikt vairākus testus, lai noteiktu, vai vairogdziedzera masa ir vēzis. Smalkas adatas biopsija ir droša un diezgan nesāpīga, un tā var pārbaudīt patoloģiskas šūnas. Ja nepieciešams, var pasūtīt CT (datortomogrāfija), MRI (magnētiskās rezonanses attēlveidošanu) vai ultraskaņu. Ārsts var arī pārbaudīt paaugstinātu seruma kalcitonīna vai seruma tiroglobulīna līmeni asinīs, kas var norādīt uz vairogdziedzera vēzi.

Pacientam, kuram ir ne-vēža goiteris vai vairogdziedzera cista, var veikt pārbaudi, lai noteiktu, vai vairogdziedzeris ražo pietiekami daudz vairogdziedzera hormona. Daudziem pacientiem ar goitu ir normāls vairogdziedzera hormona līmenis. Tomēr daudzi ražo pārāk maz vairogdziedzera hormonu, tādā gadījumā viņiem ir hipotireoze, vai arī ražo pārāk daudz, piemēram, hipertireozes gadījumā. Šādos gadījumos hormonu terapija var koriģēt vairogdziedzera stimulējošā hormona (TSH) līmeni asinīs.

Ja ir aizdomas par vēzi vai ja labdabīga vairogdziedzera masa rada spiedienu uz barības vadu vai traheju, ārsts var ieteikt operāciju, lai noņemtu visu vairogdziedzeri vai tā daļu vai tikai vairogdziedzera masu. Operācija var būt indicēta strauji augošai vairogdziedzera masai. Operācijas laikā limfmezglus var noņemt, lai novērstu vēža izplatīšanos vai ierobežotu vairogdziedzera vēzi, kas, iespējams, jau ir izplatījies.

Pēc operācijas pacientam var veikt staru terapiju vai iekšķīgi lietot radioaktīvo jodu, lai novērstu vēža izplatīšanos vai samazinātu audzēju, kas nav izņemts operācijas laikā. Ķīmijterapiju reti izmanto pacientiem ar vairogdziedzera vēzi. Pacientiem, kuriem ir izņemts viss vairogdziedzeris vai daļa no tā, visu atlikušo mūžu būs jālieto aizstājējhormons, lai uzturētu regulāru vairogdziedzera darbību.