Alerģiskas reakcijas uz apģērbu pazīmes var būt vietējs kairinājums, apsārtums un pietūkums. Turklāt var rasties arī nātrene, nieze un dedzinošas sāpes. Tomēr dažreiz alerģisku reakciju uz apģērbu patiesībā izraisa veļas mazgāšanas līdzeklis vai ķīmiskās tīrīšanas šķīdums. Var palīdzēt apģērba mazgāšana ar maigu vai hipoalerģisku veļas mazgāšanas līdzekli, kā arī apģērba valkāšana, kurai nav nepieciešama ķīmiskā tīrīšana.
Parasti alerģisku reakciju uz apģērbu var mazināt bezrecepšu antihistamīna līdzeklis. Šīs zāles ir pieejamas perorālā vai lokālā veidā. Lai gan lokāli lietojamie preparāti parasti iedarbojas ātrāk, perorālie antihistamīni ir efektīvāki sistēmiskas alerģiskas reakcijas uz apģērbu ārstēšanā. Sistēmiska reakcija var ietvert rīkles pietūkumu, apgrūtinātu elpošanu, mēles pietūkumu un sāpes krūtīs.
Retos gadījumos, kad alerģiska reakcija uz apģērbu izraisa smagu sistēmisku reakciju, ir jāmeklē neatliekamā medicīniskā palīdzība. Ja cilvēkam ir rīkles aizvēršanās vai sēkšanas simptomi, viņam var būt anafilaktiska alerģiska reakcija, kas var būt letāla, ja netiek ātri ārstēta, parasti apmēram 15 minūšu laikā. Lai gan alerģiska reakcija uz apģērbu reti rada tik smagas izpausmes, tās var izraisīt citi alergēni, piemēram, bišu inde vai zemesrieksti.
Alerģijas zāles ir diezgan efektīvas, ārstējot alerģisku reakciju uz apģērbu. Tomēr tie var izraisīt blakusparādības, tostarp miegainību, sausu muti un urīna aizturi. Turklāt alerģijas zāles, piemēram, difendidramīns, var izraisīt reiboni, apjukumu un neskaidru redzi. Tā kā zāles pret alerģijām var izraisīt ievērojamas blakusparādības, šo zāļu lietošanas laikā cilvēkiem nevajadzētu vadīt transportlīdzekli vai apkalpot bīstamus mehānismus.
Cilvēkiem, kuriem ir alerģiska reakcija uz apģērbu, jārunā ar saviem veselības aprūpes sniedzējiem, kuri var noteikt, vai pacientam ir jāapmeklē alerģists. Alerģists var ieteikt medicīniskus testus, piemēram, jutīguma skrīningu, lai noteiktu, pret kuru apģērba vai auduma sastāvdaļu personai ir alerģija. Pēc tam alerģists varēs ieteikt ārstēšanas plānu, kas var ietvert medikamentus vai injekcijas.
Reizēm alerģists ieteiks pacientam veikt plānotas alerģijas injekcijas, lai novērstu turpmākus apģērba alerģisko reakciju simptomus. Injekcijas parasti tiek veiktas katru nedēļu, tomēr katrs pacients ir atšķirīgs, un tikai alerģists var noteikt pareizo injekciju grafiku. Šāda veida ārstēšana parasti ir droša, taču injekcijas dažkārt var izraisīt niezi un kairinājumu injekcijas vietā.