Kādas ir atšķirības starp morfīnu un fentanilu?

Morfīns un fentanils ir opioīdu pretsāpju līdzekļi, kas nozīmē, ka tie mazina sāpes, saistoties ar struktūrām, ko sauc par opioīdu receptoriem nervu sistēmas šūnās. Morfīns ir dabiski sastopama opioīda viela jeb opiāts, kas iegūts no opija magoņu augiem jeb Papaver somniferum, savukārt fentanils ir sintētisks. Fentanils ir daudz spēcīgāks par morfiju, un, lai gan daži to medicīniskie pielietojumi pārklājas, katram ir savs atšķirīgs pielietojums.

Morfīns (C17H19NO3) ir dabisks alkaloīds, kas atrodams opija magoņu sēklu lateksā, šķidrumā, ko ražo daudzās augu sugās, lai atturētu zālēdājus. Ekstrahētais latekss ātri izžūst, kā rezultātā veidojas atlikums, ko sauc par opiju. Pēc tam no tā var iegūt morfiju. Līdztekus morfīnam opijs ir arī cita dabīga opiāta, kodeīna, un vielas, ko sauc par tebaīnu, avots, ko izmanto daudzu daļēji sintētisko opioīdu, piemēram, oksikodona, ražošanā.

Fentanyl (C22H28N2O) does not occur in nature and was first synthesized in 1959. Its production begins with a chemical reaction between 4-Piperidinone (C5H9NO) and 2-Phenylethylbromide (C8H9Br) to produce the intermediate chemical N-Phenethyl-4-piperidinone (C13H17NO). This intermediate chemical then undergoes reactions with aniline (C6H5NH2), and sodium borohydride (NaBH4). The product of that reaction then reacts with propanoic anhydride ((CH3CH2CO)2O) to produce fentanyl.

Gan morfīnu, gan fentanilu lieto, lai mazinātu sāpes traumu un ķirurģisku pacientu gadījumā, kā arī stipru ilgstošu traumu vai hronisku slimību, piemēram, vēža, sāpju mazināšanai. Abas zāles lieto arī anestēzijas līdzekļu papildināšanai. Morfīnu var lietot arī dažiem medicīniskiem nolūkiem, izņemot atsāpināšanu un anestēziju, piemēram, smagas caurejas un dažu elpošanas traucējumu ārstēšanai.

Fentanilam ir daudz spēcīgāka iedarbība nekā morfijam. Noteiktam fentanila daudzumam ir aptuveni 100 reižu lielāka iedarbība nekā tādam pašam morfīna daudzumam. Morfīna devas parasti mēra miligramos vai desmitos miligramu, savukārt tāds pats fentanila daudzums varētu izraisīt letālu pārdozēšanu, ja to lieto visu uzreiz. Fentanils mazina sāpes daudz ātrāk nekā morfijs, taču tā iedarbība nav tik ilga. Līdz ar to morfīnam un fentanilam ir atšķirīga loma sāpju mazināšanā.

Morfīnu lieto pastāvīgai sāpju mazināšanai pacientiem, kuri cieš no hroniskām sāpēm, savukārt fentanilu bieži izmanto tā sauktajām neregulārām sāpēm. Izrāviena sāpes ir pēkšņa, īslaicīga sāpju palielināšanās, kas nereaģē uz pacienta parasto sāpju ārstēšanu. Tas bieži notiek cilvēkiem ar pastāvīgām sāpēm, ko izraisa vēzis. Fentanilu lieto arī hronisku sāpju pacientiem, kuriem ir izveidojusies tolerance pret mazāk iedarbīgām zālēm, piemēram, morfīnu, vai kuri nevar tās lietot to nelabvēlīgās ietekmes dēļ.

Morfīnu un fentanilu var lietot vairākos veidos. Ja tos lieto ķirurģiskiem pacientiem vai traumu upuriem, tos bieži ievada injekciju veidā. Abas zāles var lietot arī iekšķīgi. Fentanilu, ko lieto hronisku sāpju mazināšanai, bieži lieto ar līdzekļiem, kas paredzēti zāļu pakāpeniskai ievadīšanai, piemēram, ar pastilām vai konfektēm, kas izšķīdinātas pacienta mutē, vai ar transdermālu plāksteri, kas lēnām izdala zāles ādā. Lietojot nelegāli kā izklaidējošu narkotiku, morfīnu dažreiz ieelpo vai smēķē.