Eritromicīns ir antibiotika, ko ārsti ir parakstījuši jau vairākus gadu desmitus, taču zāles var mijiedarboties ar noteiktiem dzērieniem, slimību procesiem un citām zālēm. Norādījumi iesaka lietot antibiotikas vienu līdz divas stundas pirms ēšanas, tādējādi samazinot absorbcijas samazināšanās iespējamību. Tās darbība var saasināt simptomus pacientiem, kuriem diagnosticēta iekaisīga zarnu slimība, aknu slimība vai myasthenia gravis. Pacientiem var rasties eritromicīna mijiedarbība, kombinējot antibiotiku ar vairākām citām zālēm, no kurām vairāk nekā simts var izraisīt nopietnus nevēlamus simptomus.
Papildus ieteikumiem nelietot zāles kopā ar pārtiku, pacienti tiek informēti arī par to, ka greipfrūtu sula var izraisīt eritromicīna mijiedarbību. Antibiotikas lietošana kopā ar greipfrūtu sulu palielina zāļu daudzumu asinīs un var palielināt ar zālēm saistīto blakusparādību iespējamību. Savukārt alkoholiskie dzērieni aizkavē eritromicīna uzsūkšanās ātrumu un darbību. Ārsti neiesaka to lietot kopā ar alkoholiskajiem dzērieniem.
Antibiotikām ir tendence iznīcināt baktērijas, kas parasti atrodas organismā kopā ar patogēniem organismiem, īpaši mikrobiem, kas atrodami gremošanas traktā. Bieži ziņotās eritromicīna blakusparādības ir caureja, slikta dūša, vemšana un diskomforts vēderā, kas ir sekundārs zāļu ietekmei uz kuņģa-zarnu trakta sistēmu. Pacientiem ar kolītu vai citiem kuņģa iekaisuma slimības procesiem var rasties viegla vai smaga eritromicīna mijiedarbība, kas izraisa pastiprinātu kairinājumu, sāpes un iespējamu asiņainu, šķidru izkārnījumu.
Zāles var arī palielināt vājumu, kas rodas pacientiem ar myasthenia gravis, jo eritromicīns var vēl vairāk kavēt acetilholīna izdalīšanos neiromuskulāros savienojumos. Aknas izvada no organisma eritromicīnu, un šis process dabiski palielina orgāna slodzi un palielina aknu enzīmu aktivitāti. Personām ar pavājinātu aknu darbību var pastiprināties simptomi un viņiem ir lielāka iespēja saslimt ar hepatītu.
Ķermenis ražo dažādus enzīmus, kas palīdz medikamentu metabolismā. Dažas zāles inhibē šo enzīmu darbību, pastiprinot citu medikamentu iedarbību un nevēlamās reakcijas, jo palielinās koncentrācija asinsritē. Šī enzīma inhibīcijas procesa dēļ var rasties eritromicīna mijiedarbība. Dilitiazems, verapamils, ketokonazols un troleandomicīns ir dažas no zālēm, kas ir atbildīgas par šāda veida mijiedarbību.
Eritromicīna lietošanas risks ietver nopietnu ventrikulāru sirds ritma traucējumu vai pēkšņas sirds nāves iespējamību, lietojot antibiotiku kopā ar antihipertensīviem līdzekļiem, tostarp dilitiazēmu un verapamilu. Šie simptomi var rasties arī, kombinējot eritromicīnu ar antihistamīna līdzekļiem, kas nav nomierinoši. Dažas citas zāles, kas izraisa eritromicīna mijiedarbību, ir astemizols, cisaprīds, pimozīds un terfenadīns. Antibiotikas lietošana lovastatīna lietošanas laikā var izraisīt stāvokli, kas pazīstams kā rabdomiloze, kas izraisa skeleta muskuļu audu iznīcināšanu. Proteīni no šī bojāšanās procesa, nonākot nierēs, var izraisīt nieru darbības traucējumus.
Eritromicīns efektīvi iznīcina daudzus gramnegatīvo un grampozitīvo baktēriju celmus. Tas tiek darīts, traucējot šo mikroorganismu 50S ribosomu apakšvienību, kas kavē ribonukleīnskābes (RNS) reprodukciju un proteīnu sintēzi. Eritromicīna lietošana ietver dažu vēdera parazītu, elpceļu infekciju, ādas un strukturālo infekciju un iegurņa iekaisuma stāvokļu ārstēšanu, ko izraisa jutīgi mikrobi.