Kādas ir dažādas gaisa spiediena mērīšanas metodes?

Tā kā gaisa daudzums Zemes atmosfērā samazinās, palielinoties augstumam, gaisa spiediena mērījums jūras līmenī būs augstāks par mērījumu, kas veikts lielākā augstumā un zemāks par mērījumu no mazāka augstuma. Jūras līmenī, kas ir paaugstinājums par nulli, gaisa spiediena daudzums ir pietiekams, lai dzīvsudraba līmeni barometrā paceltu par aptuveni 76,2 cm. Palielinoties spiedienam uz dzīvsudrabu, tas palielināsies par aptuveni 2,54 cm par katru papildu 305 m pieaugumu. Augsta spiediena apgabals tiek definēts kā gaisa spiediena mērījums virs jūras līmeņa, savukārt zems gaisa spiediens ir mērījums zem jūras līmeņa.

Aneroidālais barometrs ir elektroniska ierīce, ko var izmantot arī gaisa spiediena mērīšanai. Atšķirībā no dzīvsudraba barometra aneroid barometriem ir bezgaisa metāla kamera, kas izplešas vai saraujas, mainoties gaisa spiedienam. Šie metālā esošie impulsi tiek pārvērsti ciparu signālos, kas nodrošina gaisa spiediena izejas nolasījumu. Aneroid barometrus bieži izmanto mājas laika prognozēšanas ierīcēs, kas izmanto gaisa spiediena izmaiņas apvienojumā ar citu atmosfēras informāciju.

Meteorologi izmanto barometrus, lai prognozētu Zemes atmosfēras spiediena izmaiņas. Šo informāciju var izmantot, lai izveidotu noteiktas valsts vai reģiona kartes, kurās parādīti augsta un zema spiediena apgabali, kā arī apgabali, kuros gaisa plūsma izraisa atmosfēras izmaiņas. Šie dati kopā ar citu informāciju, piemēram, gaisa temperatūru, vēja ātrumu un mitrumu, ir galvenais līdzeklis pērkona negaisu, viesuļvētru un citu smagu laikapstākļu prognozēšanai. Strauji pazemināts gaisa spiediena mērījums var prognozēt spēcīgu vēju, jo vēju rada gaisa molekulas, kas nepārtraukti pārvietojas no augsta spiediena apgabaliem uz zemu spiedienu, cenšoties izlīdzināties.