Hemiplēģija ir medicīnisks stāvoklis, kad viena ķermeņa puse kļūst paralizēta. Tas parasti notiek, ja ir noticis smadzeņu vai muguras smadzeņu bojājums. Hemiplēģijas ārstēšanas mērķis ir atjaunot pēc iespējas vairāk ķermeņa funkciju, kā arī novērst komplikācijas, kas dabiski rodas no nespējas kustēties vai kontrolēt ķermeņa funkcijas. Dažas no šīm ārstēšanas iespējām ietver recepšu medikamentus, kā arī fizisko un darba terapiju. Ir pieejamas arī medicīniskās ierīces, kas var palīdzēt mobilitātei, un ārkārtējos gadījumos kļūst nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.
Medikamenti bieži tiek nozīmēti kā paralīzes ārstēšanas metode. Zāļu veids ir atkarīgs no stāvokļa smaguma pakāpes. Bieži tiek parakstīti pretsāpju līdzekļi, īpaši, ja migrēnas ir daļējas sejas paralīzes dēļ. Asins šķidrinātāji ir vieni no visbiežāk izrakstītajiem medikamentiem hemiplēģijas ārstēšanai. Šāda veida zāles palīdz novērst asins recekļu veidošanos, kas var veidoties, ja ir ierobežotas ķermeņa kustības.
Fizikālā terapija ir vēl viena ārstēšanas iespēja, ko plaši izmanto pacientiem ar hemiplēģiju. Fizikālā terapija ietver skarto muskuļu vingrināšanu, lai veicinātu muskuļu veselību, kā arī novērstu atrofiju vai muskuļu izsīkumu lietošanas trūkuma dēļ. Gadījumos, kad pacients nevar palīdzēt ar šiem vingrinājumiem, fizioterapeits veiks vingrinājumus, manuāli kustinot un izstiepjot skartos muskuļus.
Vēl viena ārstēšanas iespēja tiem, kas dzīvo ar paralīzi, ir darba terapija. Šāda veida terapija ir paredzēta, lai palīdzētu pacientam veikt parastās ikdienas darbības. Ergoterapeits ir aprīkots, lai apmācītu pacientus radošos veidos, lai palīdzētu rūpēties par sevi, ja motoriskās prasmes ir apdraudētas. Ergoterapija var būt galvenā atslēga, palīdzot pacientam attīstīt pārliecību, kā arī zināmā mērā pašpietiekamību.
Bikšturi vai šinas var palīdzēt dažiem hemiplēģijas pacientiem dzīvot mobilāku dzīvi. Līdztekus citām ārstēšanas iespējām šīs ierīces var palīdzēt dažiem pacientiem staigāt neatkarīgi. Kopā ar šāda veida ārstēšanu parasti lieto medikamentus muskuļu spazmu mazināšanai.
Šiem pacientiem bieži ir nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Atkarībā no traumas veida, lai stabilizētu mugurkaulu, aizmugurē var būt jāievieto stieņi. Dažos gadījumos ir nepieciešams arī ievietot caurules, kas palīdzēs veikt tādas ķermeņa funkcijas kā barošana vai elpošana. Lai gan šīs ārstēšanas metodes nepalīdz izārstēt paralīzi, tās var pagarināt pacienta dzīvi, kamēr tiek pētītas citas iespējas.
Smagākajos gadījumos, kas saistīti ar paralīzi, nekāda medicīniskā aprūpe nevar palīdzēt pacientam dzīvot normālāku vai produktīvāku dzīvi. Šādos gadījumos ārstēšana paredz pēc iespējas cilvēcīgāku dzīves pagarināšanu. Īpaši jāuzmanās, lai izvairītos no spiediena sāpēm, kurām ir tendence attīstīties kustību trūkuma dēļ. Ja šīs čūlas netiek ārstētas, tās var izraisīt dzīvībai bīstamas infekcijas.