Ir divi ļoti dažādi veidi, kā domāt par bērna pirmās grāmatas izvēli. Viens no tiem ir apsvērt pirmo grāmatu, kuru lasīsit bērnam — pirmo grāmatu, ko bērns dzirdēs un ieraudzīs. Otrs veids, kā apsvērt pirmo grāmatu, kas bērnam pieder un ar kuru viņš pats rīkojas.
Daudzi vecāki lasa savam bērnam, pirms viņš ir pietiekami vecs, lai zinātu, ko darīt ar grāmatu. Tas var būt vai nu tāpēc, ka ir vecāki bērni, kuriem lasa, vai arī tāpēc, ka vecāki uzskata, ka lasīšanas pieredze ir svarīga, lai viņu bērns gūtu agri. Ja apsverat grāmatu no lasīšanas viedokļa bērnam, ir jāņem vērā vairāki faktori.
Viens no faktoriem, izvēloties pirmo grāmatu, ko lasīt bērnam, ir arī jūsu spēja paciest tās lasīšanu un dzirdēšanu simtiem reižu. Tā kā jūs, visticamāk, atcerēsities šos vārdus visu savu atlikušo mūžu, varat izvēlēties tekstu, kas jums nav iebilstams, ka tas ir neizdzēšami ierakstīts jūsu atmiņā.
Apsverot savu bērnu, varat apsvērt attēlu un skaņu pievilcību. Daudzās agrīnajās grāmatās bērniem ir iekļauti atskaņas un attēli ar spilgtām krāsām. Sākumā jūs meklējat nevis grāmatu, ko jūsu bērns sapratīs tagad, bet gan grāmatu, kuru viņš sapratīs un izbaudīs nākotnē. Grāmatai arī nav jābūt zemam lasīšanas līmenim, jo bērns pats nelasa.
Viena no populārām pirmajām grāmatām, kas jālasa bērniem, ir Mārgaretas Vaiza Braunas ar labu nakti, mēness, ilustrējis Klements Hērds. “Stāsts” vienkārši apraksta bērna istabu, kas ir zaķis, un tad katram svarīgajam bērna apkārtnes priekšmetam tiek novēlēts “ar labunakti”, viss atskaņās. Tagad tas ir burvīgs pirmsskolas vecuma bērniem vairāk nekā 60 gadus.
Citas populāras pirmās grāmatas ir grāmatas, kas ir radītas mijiedarbībai, ko sākotnēji var vadīt vecāki. Kā piemēru var minēt Dorotijas Kunhardas tapušo zaķi (grāmata “Pieskarties un sajust”, kas aicina bērnu, cita starpā, “paglaudīt zaķi”.
Vēl viens veids, kā veicināt mijiedarbību, ir vecākiem norādīt un runāt par grāmatu ilustrācijām. Tādā veidā var izmantot daudzas bilžu grāmatas. Henrietas grāmata, piemēram, Pele mājā (Paslēpes spēle reālā dzīvē), var palīdzēt noturēt vecāku interesi, ņemot vērā attēlā redzamo priekšmetu dažādību, ļaujot vecākiem runāt ar bērnu par dažādām tēmām: meklējot peli, attēloto priekšmetu identificēšana, lietu skaitīšana utt.
Populāras ir arī divas Ričarda Skārija grāmatas: Vai šī ir Peļu saimnieces māja? (Dēļa grāmata) un Ola caurumā (Touch-and-Feel). Šīs grāmatas pieaugušie bieži lasa saviem ļoti maziem bērniem, bet turklāt abas ir pieejamas kā tāfeles grāmatas, tāpēc tās pāreju no grāmatas, ko bērns dzird un redz, uz grāmatu, ar kuru bērns apstrādā pats, nodrošina bez problēmām.
Tā kā tāfeles grāmatas aicina bērnu pieskarties, pāršķirt lapas vai cita veida mijiedarbību, tās, visticamāk, būs vērtīgas laikā, kad bērns ir pietiekami prasmīgs, lai viegli pāršķirtu lapas, tās nesaraujot. Krāsas, alfabēts, dzīvnieki, pārtika, transportlīdzekļi un gulētiešanas laiks ir populāras tēmas. Pieprasītas ir arī grāmatas, kurās ir iemīļotu bērnu dziesmu teksti, piemēram, “Riteņi autobusā” un “Galva, pleci, ceļi un kāju pirksti”. Populāras sērijas, piemēram, ziņkārīgā Džordža un doktora Seusa grāmatas, tagad ir pieejamas kā dēļa grāmatas jaunākajiem grāmatu īpašniekiem, kuri, visticamāk, tos izbaudīs gan pirms lasītājiem, gan arī tad, kad būs iemācījušies lasīt.