Kādas ir insulta pazīmes?

Atjaunināts 2026. gada 19. septembrīPublicēts 2022. gada 1. maijā 4 min lasīšana

Īsā atbilde

Insulta biežākās pazīmes ir pēkšņa mutes kaktiņa noslīdēšana vienā sejas pusē, vienas rokas vai kājas vājums un neskaidra, grūti saprotama runa. Ja parādās kaut viena no tām, nekavējoties jāzvana neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai pa tālruni 113 vai 112.

Insults rodas tad, ja kāda smadzeņu apvidus asinsapgāde pēkšņi tiek pārtraukta. Lielākajā daļā gadījumu vainojams asins receklis, kas nosprosto artēriju (išēmisks insults), retāk asinsvads plīst un asinis ieplūst smadzeņu audos (hemorāģisks insults). Abos gadījumos nervu šūnas bez skābekļa iet bojā jau dažu minūšu laikā, un bojātā apvidus funkcijas zūd. Tieši tāpēc medicīnā lieto teicienu, ka laiks ir smadzenes: jo ātrāk cilvēks nonāk slimnīcā, jo lielāka iespēja, ka asinsriti izdosies atjaunot un neatgriezeniskais bojājums būs mazāks.

Pazīmes parasti ir pēkšņas un vienpusējas. Jāpievērš uzmanība sejas asimetrijai (lūdziet cilvēkam pasmaidīt), rokas vājumam (lūdziet pacelt abas rokas un noturēt), runas traucējumiem (lūdziet pateikt vienkāršu teikumu) un laikam, kad pazīmes sākās. Šī pārbaude ir pasaulē izplatītā ātrā testa pamatā, un to var veikt ikviens bez medicīniskām zināšanām. Papildus var būt pēkšņs redzes zudums vai dubultošanās, spēcīgs reibonis ar līdzsvara un koordinācijas zudumu, rīšanas traucējumi, apjukums, kā arī neparasti stipras galvassāpes, kas rodas zibenīgi un bez skaidra iemesla.

Daļa insultu sākas netipiski, un tieši tie visbiežāk tiek nokavēti. Ja skarta smadzeņu aizmugurējā asinsapgādes sistēma, priekšplānā var būt tikai reibonis, nestabila gaita, vemšana vai redzes lauka izkrišana, bez sejas un rokas pazīmēm. Runas traucējumi var izpausties nevis kā neskaidra runa, bet kā nespēja atrast vārdus vai saprast teikto, un cilvēks pats to bieži nenojauš. Tāpēc izšķirošais kritērijs ir nevis simptomu smagums, bet to pēkšņums: ja kaut kas ir sācies acumirklī un atšķiras no ierastā, ir jāzvana palīdzībai.

Insultu mēdz sajaukt ar citiem stāvokļiem. Sejas nerva parēze (Bella trieka) arī izraisa sejas asimetriju, taču tā skar arī pieri un uzaci, savukārt insulta gadījumā piere parasti kustas normāli. Migrēnas aura attīstās pakāpeniski dažu minūšu laikā un pāriet, insulta simptomi parādās pēkšņi. Pazemināts cukura līmenis asinīs (hipoglikēmija) diabēta pacientam var atgādināt insultu, tāpēc mediķi vienmēr pārbauda glikēmiju. Atsevišķi jāmin pārejoša išēmiska lēkme, kad simptomi izzūd dažu minūšu vai stundu laikā: tā nav nekaitīga, bet gan brīdinājums par tuvāko nedēļu paaugstinātu insulta risku, un izmeklēšana ir nepieciešama tikpat steidzami.

Ja ir aizdomas par insultu, cilvēkam nedrīkst dot ēst, dzert vai medikamentus, tostarp aspirīnu, jo rīšana var būt traucēta un insulta veids vēl nav zināms. Cilvēks jānogulda uz sāniem ar nedaudz paceltu galvgali, jāatbrīvo apģērbs, kas traucē elpot, un jāpaliek blakus līdz brigādes ierašanās brīdim. Dispečeram jānosauc precīzs laiks, kad pazīmes parādījās, jo no tā ir atkarīgs, vai vēl ir iespējama trombolīze vai trombu izvilkšana ar katetru. Ja cilvēks pamodies jau ar simptomiem, jānosauc laiks, kad viņš pēdējo reizi redzēts vesels.

Latvijā akūtā insulta ārstēšanu veic tikai konkrētas slimnīcas ar insulta vienībām, tāpēc brigāde pacientu ved turp, nevis uz tuvāko iestādi vai ģimenes ārsta praksi. Uzņemšanas nodaļā vispirms veic galvas datortomogrāfiju, lai noteiktu, vai asinsvads ir nosprostots vai plīsis, jo ārstēšana abos gadījumos ir pretēja. Noderīgi ir paņemt līdzi pacienta lietoto medikamentu sarakstu, īpaši asins šķidrinātājus. Šis apraksts neaizstāj mediķa vērtējumu.

Riska faktori un profilakse

Būtiskākie ietekmējamie riska faktori ir paaugstināts asinsspiediens, smēķēšana, cukura diabēts, augsts holesterīna līmenis, liekais svars, mazkustīgums un pārmērīga alkohola lietošana. Atsevišķi izceļama priekškambaru mirdzēšana, jo tā veicina recekļu veidošanos sirdī, kas ar asinsriti nonāk smadzenēs.

Profilakse balstās uz regulāru asinsspiediena mērīšanu, ģimenes ārsta noteiktās terapijas ievērošanu un veselības pārbaudēm. Antikoagulantu vai antiagregantu lietošanu drīkst sākt un pārtraukt tikai ārsts, jo nepamatota lietošana palielina asiņošanas risku.

Ģimenes ārsts ir tas speciālists, ar kuru sāk: viņš novērtē riskus, nepieciešamības gadījumā nosaka analīzes un sirds ritma izmeklējumu un izraksta nosūtījumu pie kardiologa vai neirologa. Par valsts apmaksātajām profilaktiskajām pārbaudēm informē ģimenes ārsta prakse un Nacionālais veselības dienests.

Biežākās kļūdas pirmajās minūtēs

Visbiežākā kļūda ir nogaidīšana. Cilvēki mēdz domāt, ka simptomi pāries paši, ka tā ir pārgurums vai kakla problēmas, un zvana tikai no rīta vai pēc vairākām stundām. Tieši šī kavēšanās visbiežāk atņem iespēju saņemt asinsrites atjaunošanas ārstēšanu, jo tās pielietojamība ir atkarīga no laika kopš simptomu sākuma.

Otra kļūda ir doties uz slimnīcu pašu spēkiem vai vispirms zvanīt ģimenes ārstam. Ātrās palīdzības brigāde jau ceļā var sākt izmeklēšanu un izvēlas slimnīcu, kurā ir insulta vienība, tāpēc zvans uz 113 vai 112 ir ātrākais ceļš. Nedrīkst arī ļaut cilvēkam vadīt transportlīdzekli, ja viņam bijuši pat īslaicīgi simptomi.

Kas notiek pēc insulta

Pēc akūtās ārstēšanas sākas rehabilitācija, kurā iesaistās fizioterapeits, ergoterapeits, audiologopēds un psihologs. Atgūšanās ir visstraujākā pirmajos mēnešos, taču uzlabojumi ir iespējami arī vēlāk, ja nodarbības turpinās regulāri.

Daļai pacientu paliek kustību, runas vai rīšanas traucējumi, tāpēc svarīgs ir ģimenes atbalsts un pakalpojumu plānošana. Par valsts apmaksātas rehabilitācijas saņemšanas kārtību informē ārstējošais ārsts un Nacionālais veselības dienests, bet par pašvaldības sociālajiem pakalpojumiem un aprūpi mājās, kā arī par invaliditātes ekspertīzes kārtību, jāvēršas attiecīgajā pašvaldības sociālajā dienestā.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Veselība un labsajūta Sadaļas jautājumi ar burtu I Ziņot par neprecizitāti