Kādas ir paracetamola blakusparādības?

Paracetamols ir bezrecepšu pretsāpju un drudža mazināšanas līdzeklis, un dažās pasaules daļās tas ir plaši pazīstams kā acetaminofēns. Ilgstoši lietojot vai lietojot vairāk zāļu, nekā norādīts uz iepakojuma, var attīstīties nepatīkamas blakusparādības. Dažas no biežākajām paracetamola blakusparādībām ir kuņģa-zarnu trakta traucējumi, samazināta tolerance pret sāpēm un nieru vai aknu bojājumi. Jebkuri jautājumi vai bažas par dažādām iespējamām paracetamola blakusparādībām ir jāapspriež ar ārstu vai citu medicīnas speciālistu.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi ir viena no biežākajām paracetamola sākotnējām blakusparādībām. Šie simptomi var būt no vieglas diskomforta sajūtas vēderā līdz iekšējai asiņošanai. Ja pacientam sāk vemt asinis, nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība. Daudzos gadījumos šie simptomi izzūd pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas, kamēr nav radušies nopietni iekšējo orgānu bojājumi. Ja šie simptomi parādās paracetamola lietošanas laikā, par to jāinformē ārsts, lai veiktu turpmāku medicīnisko pārbaudi.

Pētījumi liecina, ka samazināta sāpju tolerance dažkārt var būt viena no iespējamām paracetamola blakusparādībām. Tas bieži liek pacientam lietot vairāk nekā ieteicamā šo zāļu deva, tādējādi palielinot nopietnu komplikāciju rašanās risku. Tā vietā, lai ļaunprātīgi izmantotu šo produktu, pacientam jāapspriež citas sāpju mazināšanas iespējas ar medicīnas speciālistu. Recepšu stipruma pretsāpju zāles var būt izdevīgākas, un tām nav tik daudz negatīvu blakusparādību.

Ilgstoši lietojot šāda veida zāles, var rasties nopietni aknu un nieru bojājumi. Šīs paracetamola blakusparādības ne vienmēr var būt atgriezeniskas. Ja šie stāvokļi tiek diagnosticēti agri un pirms ir noticis nozīmīgs orgānu bojājums, zāļu lietošanas pārtraukšana var novērst papildu bojājumu rašanos. Diemžēl jau notikušos bojājumus, visticamāk, nevarēs novērst.

Aknu bojājumi ir viena no visbiežāk sastopamajām nopietnajām paracetamola blakusparādībām. Smagākajos gadījumos ir nepieciešama aknu transplantācija, lai glābtu pacienta dzīvību. Tas var ietvert dzīva donora aknu daļas vai miruša orgānu donora veselas aknu daivas ķirurģisku transplantāciju. Ja nieru bojājumi ir pietiekami nozīmīgi, lai neļautu tām pareizi filtrēt atkritumus no asinīm, dialīze vai transplantācija var kļūt par nepieciešamām ārstēšanas iespējām. Nieru dialīze ir medicīniska procedūra, kurā asinis tiek izņemtas no ķermeņa, filtrētas caur iekārtu, kas attīra asinis, un pēc tam atgriežas organismā.