Acīmredzamākā selektīva mutisma izpausme bērniem ir nespēja vai nespēja runāt noteiktos gadījumos, neskatoties uz spēju to darīt citos gadījumos. Piemēram, bērns ar selektīvu mutismu var atklāti runāt ar brāli un māsu, bet neparasti klusē, kad viņam ir jārunā ar skolotāju. Citas komunikācijas traucējumu pazīmes ir kautrība, sociālā atstumtība un neērtas motoriskās prasmes. Pacientiem var būt arī paaugstināta jutība pret troksni, trauksmes problēmas un emocionālās izteiksmes trūkums. Selektīvam mutismam bērniem var būt arī pozitīvas pazīmes; pētījumi liecina, ka bērni ar šiem traucējumiem parasti iegūst augstākus punktus, vērtējot intelekta un emocionālā intelekta rādītājus.
Selektīvs mutisms bērniem parasti pirmo reizi tiek pamanīts, kad bērnam dažādās situācijās parādās būtiskas runas uzvedības izmaiņas. Ļoti maziem bērniem tas mēdz izpausties skolā; īpaši, kad bērns tiek aicināts deklamēt stundā. Citas bieži sastopamas situācijas, kas liek bērniem apklust, ir uzstāšanās pūļa priekšā un autoritātes personības. Neskatoties uz bērna klusēšanu šajās situācijās, šķiet, ka viņam nav problēmu runāt citos.
Daži eksperti uzskata, ka selektīvs mutisms bērniem ir cieši saistīts ar agrīniem sociālās trauksmes traucējumiem. Kā tādus tipiskus sociālās trauksmes simptomus, piemēram, izvairīšanos no sociālām situācijām, var uzskatīt par komunikācijas traucējumu pazīmēm. Simptomi, kas saistīti ar trauksmi, ir neparasts pieklājības līmenis un bailes no sabiedrības apmulsuma.
Citi psihologi apgalvo, ka lietas ir otrādi; viņi uzskata, ka selektīvs mutisms bērniem ir simptoms, savukārt sociālā trauksme ir pamatproblēma. Pētījumi atklājuši, ka selektīvo mutismu mēdz pavadīt citas ar trauksmi saistītas problēmas, piemēram, obsesīvi-kompulsīvi traucējumi un sociālās fobijas. Tā kā šie traucējumi pārklājas, vienas slimības pazīmes var uzskatīt par cita veida pazīmēm. Tendence izvairīties no pūļa, piemēram, tiek uzskatīta par derīgu sociālās fobijas vai selektīva mutisma pazīmi bērniem.
Pētnieki ir atklājuši, ka, neskatoties uz komunikācijas grūtībām, selektīvajam mutismam bērniem var būt pozitīvas puses gan intelektuāli, gan emocionāli. Bērni ar selektīvu klusumu mēdz būt ziņkārīgāki un uztverošāki par apkārtējo pasauli, padarot viņus par izciliem izglītojamiem. Šie bērni arī, visticamāk, ir vairāk introspektīvi nekā citi, parādot spēju, kas pārsniedz vidējo, noteikt savas un citu jūtas. Tomēr eksperti uzsver, ka šīs attiecības ir korelatīvas, nevis cēloņsakarības – nav pierādīts, ka selektīvs mutisms padarītu bērnus gudrākus, intelektuāli vai emocionāli.