Virtuālajai realitātei izglītībā ir vairāki primārie lietojumi, un dažos veidos virtuālās pieredzes izmantošana potenciāli var sniegt labumu gandrīz jebkura veida izglītības priekšmetam. Viens no visizplatītākajiem veidiem, kā pedagogi izmanto virtuālo realitāti, ir apmācīt skolēnus potenciāli bīstamās lietās, tostarp ķirurģiskās tehnikas ārstiem un operatīvās taktikas karavīriem. Daži skolotāji arī mīl virtuālās realitātes potenciālu bērnu izglītībā, jo tas var būt saistošāks veids, kā ieinteresēt bērnus mācību procesā. Daudzos gadījumos virtuālā realitāte var vienkārši nodrošināt unikālu veidu, kā piekļūt priekšmetam, kas var palīdzēt studentiem apgūt sarežģītas koncepcijas, un šajā ziņā tai var būt ļoti plašs pielietojums.
Kad pedagogi izglītībā izmanto virtuālo realitāti, var tikt izmantotas vairākas dažādas tehnoloģijas. Tie ietver tādas lietas kā austiņas ar kustību sensoriem, īpašas telpas, kas aprīkotas ar ekrāniem no visām pusēm, un ierīces, kas nosaka roku kustības virtuālām kustībām. Virtuālās realitātes pamatā esošā tehnoloģija joprojām attīstās, un pētnieki parasti cenšas atrast veidus, kā padarīt procesus reālistiskākus un pietiekami lētus, lai tie būtu plaši pieejami.
Viens no galvenajiem virtuālās realitātes izmantošanas veidiem izglītībā ir ļaut skolēniem izmēģināt lietas, kas var būt bīstamas reālajā dzīvē. Piemēram, ir virtuālās realitātes sistēmas, kas sniedz karavīriem dzīvībai līdzīgu kaujas pieredzi, pakļaujot viņiem reālistisku stresa līmeni un liekot viņiem pieņemt lēmumus sekundes daļā. Līdzīgu tehnoloģiju bieži izmanto arī, lai mācītu ārstiem par ķirurģiskām procedūrām, ļaujot viņiem atkārtot operācijas tik reižu, cik nepieciešams, neapdraudot pacienta dzīvību. Tas viņiem ļauj iegūt reālu praksi, neizmantojot līķus, tādējādi padarot tos daudz efektīvākus, veicot operācijas reāliem pacientiem.
Izmantojot virtuālo realitāti bērnu izglītībā, skolotāji nereti atklāj, ka nodarbības ir daudz vairāk ieinteresētas un vieglāk mācās. Piemēram, ja skolēni būtu pakļauti vēsturiskas vietas virtuālai atpūtai, viņi varētu vairāk interesēties par vietas vēsturi un daudz mācīties no mijiedarbības ar simulāciju, iespējams, pat nenojaušot, ka viņi tiek izglītoti. Vispārīgi runājot, daži cilvēki labāk mācās no pieredzes, nevis no grāmatām vai lekcijām, un šiem cilvēkiem virtuālā realitāte varētu palīdzēt apgūt gandrīz jebkuru priekšmetu, ja to izmanto pareizi.