Ir vairākas atzītas redzes problēmas, ko izraisa vairākas dažādas lietas. Visbiežāk sastopamie stāvokļi parasti ir saistīti ar nepareizu acs ābola formu vai novecojošām acīm, un tos bieži ir viegli labot. Astigmatisms, tuvredzība, hiperopija, tālredzība, glaukoma un katarakta ir dažas no biežāk sastopamajām redzes problēmām.
Astigmatisms ir viena no visizplatītākajām redzes problēmām, un daži oftalmologi lēš, ka gandrīz ikvienam zināmā mērā ir astigmatisms. Šo acu slimību raksturo neregulāras formas radzene. Šī iemesla dēļ gaisma, kas iziet cauri radzenei, pareizi nesasniedz tīkleni. Tā vietā, lai fokusētu uz to tieši, kā vajadzētu, gaismas stari fokusējas uz dažiem dažādiem punktiem, izraisot atsevišķas attēla daļas nefokusā.
Miopija ir vēl viena no biežākajām redzes problēmām, un to parasti sauc par tuvredzību. Ja cilvēka acs ābola forma ir garāka, nekā tai vajadzētu būt, gaismas stari, kas iet caur radzeni, nedaudz fokusējas tīklenes priekšā. Šis nosacījums padara objektus un attēlus, kas atrodas tālu, izplūduši, savukārt objekti, kas atrodas tuvplānā, piemēram, vārdi grāmatā, ir skaidrāki.
Hiperopija jeb tālredzība būtībā ir pretējs. Acs ābols ir īsāks, nekā vajadzētu, un gaismas stari fokusējas tieši aiz tīklenes. Tas bieži izraisa to, ka objekti, kas atrodas tuvu, šķiet izplūduši vai nefokusēti, savukārt tālu objekti ir skaidri. Šis stāvoklis parasti parādās bērnībā, taču daudzu cilvēku acis kompensē problēmu, un parasti jaunībā ārstēšana nav nepieciešama.
Tomēr, cilvēkiem kļūstot vecākiem, hiperopija bieži pārvēršas par problēmu, ko dēvē par presbiopiju. Vēlāk dzīvē cilvēka acs kļūst mazāk spējīga kompensēt hiperopiju. Tālredzība, ko šie cilvēki piedzīvo bērnībā, varētu atgriezties vēlreiz.
Glaukoma ir viena no visbiežāk sastopamajām redzes problēmām, ar ko cilvēki saskaras vecumā. Kad rodas šī acu problēma, acs ābolā sāk palielināties šķidruma spiediens. Šī traucējuma simptomi ir halo redzēšana ap gaismām un tuneļa redze. Šis pieaugošais spiediens var izraisīt redzes nerva bojājumus, kas pārraida ziņojumus smadzenēm. Ja šo stāvokli neārstē, tas var izraisīt daļēju vai pilnīgu aklumu.
Vēl viena acu slimība, kas bieži sastopama gados vecākiem cilvēkiem, ir katarakta. Katarakta ir miglaina vai duļķaina vieta, kas izveidojusies uz acs ābola dabiskās lēcas. Šī zona var bloķēt gaismas starus, kas iekļūst acī, un izraisīt vairākas redzes problēmas, tostarp neskaidru vai duļķainu redzi un jutību pret gaismu.
Gandrīz visas redzes problēmas var diagnosticēt pēc rūpīgas acu pārbaudes, ko veic oftalmologs. Astigmatisma, tuvredzības, hiperopijas un presbiopijas ārstēšana parasti ietver noteikta veida koriģējošās lēcas, piemēram, brilles vai kontaktlēcas. Zināmi panākumi ir gūti arī ar noteiktiem ķirurģijas veidiem, piemēram, lāzerķirurģiju.
Vieglus glaukomas gadījumus var ārstēt ar acu pilieniem, lai mazinātu acs iekšējo spiedienu, taču dažiem pacientiem var būt nepieciešama operācija, lai novērstu problēmu. Dažu kataraktu ārstēšana var nebūt nepieciešama, taču, ja tā traucē pacienta ikdienas dzīvi, var ieteikt operāciju. Kataraktas operācijas laikā pacientam tiek izņemta dabiskā lēca un aizvietota ar sintētisko.