Padomnieks ir vietējās varas ievēlēts pārstāvis, kas parasti pārstāv pilsētu, pilsētu vai apgabalu. Ir vairāki alternatīvi vārdi, piemēram, alderman vai padomes loceklis. Tieši tas, kā darbojas padomnieku atalgojums, dažādās valstīs un bieži vien dažādās padomēs ir atšķirīgs. Dažiem tiek maksātas algas, bet citi saņem tikai pabalstu.
Daudzās padomēs par padomnieka amatu nav jāmaksā. Tas ir tāpēc, ka formāli tā tiek uzskatīta par pilsoniskā pienākuma, nevis darba veikšanu. Padomnieki bieži pilda pienākumus uz nepilnu slodzi, vienlaikus turpinot savu iepriekšējo darbu. To var uzskatīt par priekšrocību, jo tas nozīmē, ka padomes locekļi uztur sakarus ar vietējo uzņēmēju kopienu.
Citās vietās padomes locekļi saņem algu. Tas ir biežāk sastopams gadījumos, kad darbs tiek uzskatīts par pilnas slodzes darbu. Dažos gadījumos daļa no šīs algas var tikt atbrīvota no ienākuma nodokļa.
Ja padomnieka atalgojums nav saistīts ar algu, parasti tiek piešķirta piemaksa. Dažos gadījumos tas vienkārši ietver faktisko izdevumu atlīdzināšanu, piemēram, ceļa izdevumus, kas saistīti ar sanāksmju apmeklēšanu. Dažas padomes piedāvā fiksētas piemaksas, lai segtu izmaksas, piemēram, saziņu ar vietējiem vēlētājiem. Daudzas padomes maksā lielu fiksētu pabalstu, kas ir paredzēts, lai kompensētu padomniekiem par laiku, ko viņi pavada darbam.
Dažos veidos padomnieku atalgojums atšķiras atkarībā no konkrētās lomas, ko padomnieks pilda. Tas var pastāvēt padomē, kas izmanto izpildvaras, nevis komiteju sistēmu. Pēdējā padome tiek sadalīta komitejās, kas nodarbojas ar konkrētiem jautājumiem, un pēc tam sanāk kopā kā veselums. Pirmajā gadījumā valdošā partija ieceļ kabineta locekli katram priekšmetam, kabineta sanāksmei vairāk ir ikdienas loma, un visa padome darbojas kā uzraudzības un pārraudzības loma. Ar šādām sistēmām ministru kabineta locekļiem ir iespējams saņemt lielāku atalgojumu nekā parastie padomnieki.
Atšķiras arī tas, kurš izlemj, cik lielam jābūt padomnieku atalgojumam. Izplatīta sistēma ir tāda, ka neatkarīga komisija sniedz ieteikumu, ņemot vērā dzīvošanas izmaksas reģionā. Pēc tam padomes locekļi nobalso, vai pieņemt šo ieteikumu, un var nolemt ņemt mazāk vai vairāk naudas.
Ja neatkarīgs avots nosaka padomes locekļa atalgojumu, tas parasti mainās atkarībā no cita faktora, piemēram, inflācijas vai padomes darbinieku atalgojuma. Ja padomnieki paši nosaka savu atalgojumu, vēlēšanu cikls var būt faktors. Parasti padomnieki īsi pirms vēlēšanām uzmanīsies sev piešķirt lielus paaugstinājumus, jo vēlētāji to var vērtēt negatīvi.