Kādi ģimenes un veselības apstākļu atvaļinājumi pienākas Latvijā?
Īsā atbilde
Latvijā nav viena atsevišķa „ģimenes un medicīniskā atvaļinājuma” likuma; darbinieka tiesības uz prombūtni ģimenes vai veselības apstākļu dēļ nosaka Darba likums, bet naudas atlīdzību par šo laiku regulē likums par valsts sociālo apdrošināšanu slimības un maternitātes gadījumos. Kopumā tie veido vairākus atsevišķus atvaļinājumu un pabalstu veidus.
Pirmā grupa ir ar grūtniecību un dzemdībām saistītie atvaļinājumi. Sievietei pienākas grūtniecības atvaļinājums un dzemdību atvaļinājums, bet bērna tēvam vai citai personai, kas faktiski kopj bērnu, ir tiesības uz atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu. Par šo laiku darba devējs algu nemaksā; ienākumu aizvieto Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirtais maternitātes vai paternitātes pabalsts, kura apmērs ir atkarīgs no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.
Otrā grupa ir bērna kopšana. Bērna kopšanas atvaļinājumu var izmantot jebkurš no vecākiem līdz likumā noteiktajam bērna vecumam, to var sadalīt daļās un apvienot ar darbu nepilnu laiku. Šajā laikā darba vieta tiek saglabāta, un vecāks var saņemt vecāku pabalstu vai bērna kopšanas pabalstu. Eiropas Savienības direktīva par darba un privātās dzīves līdzsvaru ieviesa arī atsevišķu, katram vecākam rezervētu pabalsta daļu, kuru nevar nodot otram vecākam.
Trešā grupa ir prombūtne veselības dēļ. Par darbnespēju ārsts izsniedz darbnespējas lapu, un tā tiek noformēta elektroniski. Pirmo darbnespējas periodu apmaksā darba devējs slimības naudas veidā, bet pēc tam, kad ārsts atver nākamo darbnespējas lapu, slimības pabalstu izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Atsevišķa darbnespējas lapa paredzēta arī slima bērna kopšanai, kas ir tuvākais Latvijas ekvivalents ģimenes locekļa aprūpes atvaļinājumam.
Papildus pastāv aprūpētāja atvaļinājums, kas paredzēts personiskai aprūpei ģimenes loceklim vai personai, kura dzīvo vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama aprūpe, kā arī tiesības uz atbrīvojumu no darba neatliekamu ģimenes apstākļu dēļ, piemēram, slimības vai nelaimes gadījumā. Šī prombūtne pēc vispārīgā principa nav apmaksāta, ja vien koplīgums vai darba līgums nenosaka labvēlīgākus noteikumus.
Praktiskā kārtība ir divpakāpju, un tieši te rodas lielākā daļa pārpratumu. Vispirms ar darba devēju jānokārto prombūtne: iesniegums par atvaļinājumu, tā sākuma datums un plānotais ilgums, bet darbnespējas gadījumā paziņojums par darbnespēju. Pēc tam atsevišķi jāpiesaka pabalsts Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā; iesniegumu var iesniegt elektroniski valsts pakalpojumu portālā, un aģentūra datus par darbnespējas lapu saņem no e-veselības sistēmas. Pabalsts jāpieprasa likumā noteiktajā termiņā pēc tiesību rašanās, jo pēc tā beigām tiesības zūd. Saglabājiet iesniegumu apstiprinājumus, jo tieši tie apliecina, ka termiņš ir ievērots.
Ko darba devējs nedrīkst
Darba devējs nedrīkst uzteikt darba līgumu grūtniecei, sievietei pēcdzemdību periodā un darbiniekam, kurš atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai ir atzīts par pārejoši darbnespējīgu, izņemot likumā skaidri noteiktus gadījumus. Tāpat ir aizliegta nelabvēlīga attieksme par to, ka darbinieks izmantojis savas tiesības uz šiem atvaļinājumiem.
Pēc atvaļinājuma darbiniekam ir tiesības atgriezties tajā pašā vai līdzvērtīgā amatā ar ne sliktākiem darba apstākļiem, kā arī izmantot darba apstākļu uzlabojumus, kas ieviesti prombūtnes laikā. Ja šīs tiesības tiek pārkāptas, var vērsties Valsts darba inspekcijā vai tiesā.
Kur pārbaudīt apmērus un termiņus
Atvaļinājumu ilgumi, pabalstu aprēķina formulas un iesniegumu termiņi laika gaitā mainās, tāpēc konkrētie skaitļi jāskatās aktuālajā likuma redakcijā un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras publicētajā informācijā.
Ja situācija ir sarežģīta, piemēram, kombinējot nepilnu darba laiku ar vecāku pabalstu vai strādājot pie vairākiem darba devējiem, vispirms precizējiet savu gadījumu aģentūrā, jo pabalsta apmēru ietekmē gan iemaksu vēsture, gan faktiskā nodarbinātība.
Kā plānot laikus
Vecāku un maternitātes pabalstu aprēķinā izmanto iemaksu algu noteiktā periodā pirms atvaļinājuma, tāpēc ienākumu kritums tieši šajā periodā samazina pabalstu. Ja ir izvēle, kurš no vecākiem ņem atvaļinājumu un kad, šo aprēķina periodu ir vērts pārrunāt aģentūrā iepriekš.
Ar darba devēju vienojieties rakstiski arī par atgriešanās datumu un par to, vai atvaļinājums tiks apvienots ar nepilnu darba laiku. Neskaidra mutiska vienošanās par atgriešanos ir biežākais konflikta cēlonis, un tieši rakstisks iesniegums ar darba devēja atzīmi vēlāk ir galvenais pierādījums.
Avoti
Saistītie jautājumi
- Kas ir Ģimenes likums?Ģimenes tiesību akts attiecas uz Austrālijas parlamenta likumu, kas pieņemts 1975. gadā, kas mainīja esošos likumus par…
- Ar kādām grūtībām saskaras viesstrādnieki?Migrējošie strādnieki var saskarties ar tādām problēmām kā bīstami darba apstākļi, ekspluatējoši darba devēji, uzbrukum…