Kādi ir biežākie ceļu satiksmes negadījumu cēloņi?

Nedroša braukšanas prakse un slikts ceļu dizains un apstākļi ir viens no galvenajiem negadījumu un ceļu satiksmes negadījumu nāves cēloņiem. Braukšana dzērumā un traucēta braukšana ir gan galvenie negadījumu, gan nāves gadījumu cēloņi. Izklaidīga braukšana ir arvien nopietnāka problēma un izraisa ievērojamu skaitu letālu avāriju. Lielceļu konstrukcijas trūkumi var apgrūtināt drošu braukšanu, un slikti laika apstākļi var padarīt bīstamus pat visdrošākos transportlīdzekļus un šosejas. Svarīga problēma ir arī autovadītāju nespēja izmantot savu transportlīdzekļu drošības elementus, jo negadījumi, kuros tas notiek, biežāk ir letāli.

Iereibuši vai citādi vāji vadītāji katru gadu izraisa daudz bojāgājušo uz šosejas. Pārmērīga alkohola lietošana atstāj autovadītājus lielākoties nespējīgu pat vadīt transportlīdzekļus, taču pat neliels alkohola daudzums samazinās autovadītāja spēju reaģēt uz mainīgajiem satiksmes apstākļiem. Daudzas citas ķīmiskas vielas, dažas legālas un dažas nelegālas, mazina vadītāja spēju droši vadīt mehānisko transportlīdzekli un izraisa nāves gadījumus uz lielceļiem. Vienkāršam spēku izsīkumam ir līdzīga ietekme uz vadītāja spēju koncentrēties un pieņemt lēmumus.

Traucējumi ir vēl viens bieži sastopams nāves cēlonis automaģistrālēm. Darbības, sākot no ēšanas līdz transportlīdzekļa skaņas sistēmas darbībai, var novērst vadītāja uzmanību no ceļa un palielināt iespējamību, ka notiks letāls negadījums. Mobilā tālruņa lietošana, īpaši īsziņu sūtīšanai, nopietni ietekmē autovadītāja spēju izvairīties no negadījumiem. Problēmas rada arī dusmīgi autovadītāji, jo viņi mēdz pieņemt nedrošus braukšanas lēmumus.

Daudzus ceļu satiksmes negadījumus izraisa bīstams ceļu projekts. Dažās situācijās ceļus vienkārši nevar uzbūvēt tā, lai garantētu autovadītāja drošību. Akli krustojumi, šauri stūri un šauri vai iztrūkstoši pleci ir apdraudējumi, kas padara braukšanu bīstamāku. Būvinženieri cenšas samazināt šādus riskus, taču daudzos gadījumos ceļi ir jābūvē, izmantojot ģeogrāfiskas īpatnības, kas padara pilnīgu drošību neiespējamu.

Negadījumi un nāves gadījumi uz lielceļiem bieži ir saistīti ar sliktiem laikapstākļiem. Lietus, sniegs un ledus padara braukšanu grūtāku, gan samazinot redzamību, gan padarot transportlīdzekļus mazāk atsaucīgus. Piesardzīga, aizsargājoša braukšana var samazināt šos apdraudējumus, bet nevar tos pilnībā novērst.

Tipiska mūsdienu automašīna ir aprīkota ar daudzām drošības ierīcēm, un, pareizi izmantojot šīs ierīces, var novērst ceļu satiksmes negadījumus. Pieaugušajiem vienmēr ir jāvalkā drošības jostas, un drošības spilvenu sistēmas ir jāpārbauda un jāuztur atbilstoši ražotāja specifikācijām. Bērni jāsēž atbilstošos drošības sēdekļos. Autovadītāji, kuri neievēro šos drošības elementus un sistēmas, visticamāk, neiekļūst negadījumos, taču daudz lielāka iespēja iet bojā negadījuma rezultātā.