Daži izplatīti gājēju nāves cēloņi ir šķērsošana nepareizā vietā uz ceļa, reibums un slikti apgaismojuma apstākļi. Gājēju nāves gadījumi var notikt, kad viena vai vairākas automašīnas uztriecas personām, kas iet tuvu brauktuvēm, nogalinot viņus. Lielākajā daļā negadījumu, kuros notiek šāda veida situācija, parasti ir iesaistīts tikai viens mehāniskais transportlīdzeklis, un bieži tiek uzskatīts, ka vainojams bojāgājušais gājējs. Neliels skaits šo negadījumu ir vainojami transportlīdzekļu vadītājiem tādu iemeslu dēļ kā pārgalvīga braukšana vai neuzmanība pret ceļu.
Personas, kuras izvēlas šķērsot ceļu krustojumā, kur nav gājēju pārejas, vai krustojumā nešķērso vispār, veido lielāko gājēju grupu, ko iet bojā mehāniskie transportlīdzekļi. Šīs personas bieži nepievērš uzmanību pretimbraucošajai satiksmei uz brauktuves un var mēģināt šaut starp transportlīdzekļiem, lai šķērsotu. Gājējiem var būt arī tendence uzkāpt transportlīdzekļu priekšā, ja viņi runā, šķērsojot, ēdot vai spēlējoties.
Negadījumā iesaistītā autovadītāja vai gājēja alkohola lietošana rada ievērojamu skaitu bojāgājušo gājēju. Lielākajā daļā avāriju, kurās noteicošais faktors bija alkoholam, bojāgājušajam gājējam konstatēts augsts alkohola līmenis asinīs. Lai gan daļu no negadījumiem izraisa iereibis autovadītājs, šo konkrēto avāriju skaits ir mazāks par pusi no tām, kurās gājējs bijis reibumā. Vairums policijas iecirkņu intoksikāciju definē kā personu, kuras alkohola limits asinīs ir 0.01 grams uz decilitru vai vairāk jeb 0.08%.
Apgaismojuma apstākļiem var būt nozīmīga loma gājēju bojāejas gadījumā. Daudzi reģistrēti negadījumi, kuros gāja bojā gājējs, notiek laikā no plkst.6 līdz pusnaktij. Tas ceļu policijas darbiniekiem liek domāt, ka dažas avārijas izraisa autovadītāja nespēja saskatīt gājēju. Iespējamība, ka cilvēku iet bojā braucošs transportlīdzeklis tumšā vai pustumsā, mēdz palielināties, ja šī persona ir iereibusi un šķērso ceļu bez gājēju pārejas.
Lielāko daļu šāda veida avāriju izraisa negadījumā iesaistītais gājējs, tomēr dažas avārijas ir notikušas autovadītāja neuzmanības dēļ. Ja vadītājs ir neuzmanīgs tādu iemeslu dēļ kā runāšana vai īsziņu sūtīšana pa mobilo tālruni, skatīšanās uz automašīnas paneļa displeju vai skatīšanās prom no ceļa, var izraisīt gājēju nāvi. Ja vadītājs brauc neregulāri, viņš, iespējams, noklīst no savas braukšanas joslas, nenodos priekšrocību vai brauks pārāk ātri sliktos laikapstākļos, kas arī ir bieži sastopami gājēju nāves cēloņi.