Kādi ir dažādi akvakultūras produktu veidi?

Visplašākā grupa ir zivis. Pasaulē dominē karpu dzimtas sugas, lasis, forele, tilapija un sams, bet Latvijas dīķsaimniecībās tradicionāli audzē karpas, līdakas, zandartus, karūsas un līņus, savukārt aukstā ūdens saimniecībās un slēgtās aprites sistēmās audzē foreles un stores. Atsevišķi izdalāma ir store, no kuras iegūst ne tikai gaļu, bet arī ikrus.

Otrā grupa ir gliemji un vēžveidīgie. Pasaules tirgū tā ir ļoti nozīmīga: audzē mīdijas, austeres, ķemmīšgliemenes, garneles un krabjus. Baltijas jūras zemā sāļuma dēļ šī nozare mūsu reģionā ir neliela, taču vēžu audzēšana saldūdenī Latvijā pastāv, un pēdējos gados interese par to ir augusi.

Trešā grupa ir ūdensaugi un aļģes. Tās izmanto pārtikā, kosmētikā, uztura bagātinātājos, dzīvnieku barībā un kā izejvielu biezinātājiem pārtikas rūpniecībā. Eiropā šis virziens attīstās salīdzinoši nesen, un to bieži apvieno ar citu sugu audzēšanu vienā sistēmā, jo aļģes uzņem barības vielas no ūdens un uzlabo tā kvalitāti.

Ceturtā grupa aptver produktus, kas nenonāk tieši uz galda. Tajā ietilpst zivju mazuļi un ikri, ko izmanto publisko ūdeņu krājumu papildināšanai un citu saimniecību apgādei, dekoratīvās zivis un augi akvārijiem, kā arī izejvielas rūpniecībai. Latvijā zivju resursu atjaunošanai regulāri tiek ielaisti lašu, taimiņu, zandartu un citu sugu mazuļi.

Grupas atšķiras ne tikai bioloģiski, bet arī ar to, cik sarežģīta ir saimniecība. Dīķsaimniecība prasa zemi, ūdens tiesības un pacietību, jo audzēšanas cikls ir vairākus gadus garš, bet ikdienas darbs ir sezonāls. Slēgtās aprites sistēma ir rūpnieciska ražošana ar sūkņiem, filtriem un skābekļa kontroli, kurā elektroenerģijas izmaksas un tehniska kļūme ir lielākie riski, taču raža ir prognozējama visu gadu. Tāpēc izvēle starp tām ir vispirms uzņēmējdarbības, nevis gaumes jautājums, un pirms ieguldījumiem ir vērts aprunāties ar nozares konsultantu un jau strādājošu saimniecību.

Pircējam no šī iedalījuma ir viens praktisks secinājums: audzēta un savvaļā nozvejota zivs nav ne labāka, ne sliktāka pēc definīcijas, bet tās ir dažādas preces ar dažādu marķējumu un dažādu cenas veidošanos. Audzētai zivij ir prognozējamāks izmērs, pieejamība visu gadu un izsekojama saimniecība; savvaļas zivij mainās gan pieejamība, gan tauku saturs atkarībā no sezonas. Tieši tāpēc, salīdzinot cenas veikalā, jāsalīdzina vienas kategorijas produkti.