Kādi ir dažādi biodīzeļdegvielas atkritumu veidi?

Īsā atbilde

Biodīzeļdegviela ir galvenais alternatīvās enerģijas avots, kas ražots no “zaļām” un ilgtspējīgām izejvielām. Biodīzeļdegvielas priekšrocības ir tādas, ka tā samazina atkarību no fosilā kurināmā, rada mazāk piesārņojuma un ir atjaunojama. Viens no biodīzeļdegvielas trūkumiem ir radītais atkritumu daudzums. Biodīzeļdegvielas atkritumi galvenokārt sastāv no glicerīna, kas pazīstams arī kā glicerīns, un metanola ar mazāku daudzumu citu piemaisījumu. Lai gan glicerīns ir nekaitīgs un potenciāli noderīgs, biodīzeļdegvielas ražošanas atkritumi ir zemas tīrības pakāpes un metanola un citu vielu dēļ padara tos nelietojamus un toksiskus.

Biodīzeļdegvielas ražošana ietver procesu, kas pazīstams kā pāresterifikācija, kurā augu eļļu reaģē ar metanolu, kā katalizatoru izmantojot nātrija vai kālija hidroksīdu, lai iegūtu taukskābju esteru maisījumu, kas satur biodīzeļdegvielu. Otrs šīs reakcijas produkts ir glicerīns. Parasti uz katrām desmit biodīzeļdegvielas daļām tiek ražota viena daļa glicerīna. Praksē lielākā daļa biodīzeļdegvielas ražotāju izmanto līdz pat divreiz vairāk metanola, nekā principā ir nepieciešams reakcijai, lai nodrošinātu visas eļļas pārvēršanu. Tāpēc atlikušais glicerīns satur lielu daļu metanola un nelielu daudzumu ziepju, kas rodas katalizatora reakcijā ar augu eļļu.

Metanolu var iegūt destilējot un izmantot atkārtoti; tomēr atlikušais glicerīns joprojām saturēs metanola un citu piemaisījumu pēdas. Glicerīna attīrīšana, lai padarītu to pārdodamu, ir dārga, un kopš 2011. gada šādā veidā tiek ražots tik daudz glicerīna, ka ir grūti atrast tam tirgu. Tas nozīmē, ka biodīzeļdegvielas ražotājiem var tikt atstāts liels daudzums zemas kvalitātes glicerīna, kas jālikvidē. Toksisku piemaisījumu klātbūtnes dēļ to nevar izskalot, izkliedēt pa zemi vai aprakt poligonos, un ražotājiem, iespējams, būs jāmaksā par tā aizvešanu.

Biodīzeļdegvielas atkritumu izmantošana ir izaicinājums, taču kopš 2011. gada ir izvirzīti vairāki priekšlikumi. Viena no idejām ir izmantot parastās E. coli baktērijas celmu, lai fermentācijas ceļā pārvērstu glicerīna atkritumus sukcinātos un formātos — ķīmiskās vielās ar plašu pielietojumu. Vēl viens ieteikums ir apvienot biodīzeļdegvielas atkritumus ar lauksaimniecības biomasas atkritumiem, lai izveidotu cieto kurināmo — tā priekšrocība ir divu atkritumu produktu atkārtota izmantošana. Glicerīna atkritumu izmantošana kombinācijā ar citiem biomasas produktiem kā izejmateriāls poliuretāna putu ražošanai ir ierosināts kā lēts veids, kā ražot šo plaši izmantoto produktu. Eksperimenti ir apstiprinājuši, ka aļģu veids, ko sauc par Schizochytrium limacinum, var pārvērst neapstrādātu glicerīnu par dokozaheksanskābi (DHA), kas ir omega-3 polinepiesātinātās taukskābes veids ar zināmiem ieguvumiem cilvēku veselībai — tas ir vēl viena iespēja lietderīgi izmantot biodīzeļdegvielas atkritumus.

Īsā atbilde

Saistītie jautājumi