Pastāv tradicionālas un alternatīvas disleksijas terapijas, taču visizplatītākā ārstēšana ietver apmācību un mācīšanas metodes, lai palīdzētu bērnam pielāgoties mācīšanās traucējumiem. Alternatīvas disleksijas terapijas var vai var nedarboties, un dažās medicīnas aprindās izraisa strīdus. Tie ietver līdzsvara vai kustību terapiju, mūzikas terapiju, redzes terapiju un uztura terapiju. Šīs alternatīvās disleksijas terapijas parasti nerada kaitējumu bērnam ar mācīšanās traucējumiem un dažos gadījumos var mazināt simptomus.
Visizplatītākā disleksijas ārstēšana ietver mācību metožu kombināciju, izmantojot speciālās izglītības resursus. Lasīšanas speciālists, kas izmanto šīs disleksijas terapijas, parasti izmanto akustiskos līdzekļus, lai iemācītu bērnam atšķirt atsevišķu burtu skaņas, kas parādās vārdos. Skaļa lasīšana var palīdzēt bērnam atpazīt, kā burtu skaņas ietekmē vārdu skaņas.
Līdzsvara vai kustību terapija disleksijas gadījumā ir balstīta uz primitīvu refleksu koncepciju, kas saglabājas pēc bērna pirmā dzīves gada. Šie refleksi attīstās dzemdē, piemēram, zīdīšanas reflekss, kas ļauj izdzīvot pirmajos dzīves mēnešos. Praktizētāji, kuri disleksijas ārstēšanai izmanto kustību terapiju, uzskata, ka bērniem ar mācīšanās traucējumiem neizdodas attīstīties sekundārie refleksi, piemēram, liela un maza motora kontrole. Viņi izmanto kustību, kas atspoguļo iedzimtos primāros refleksus, lai veicinātu sekundāro refleksu neiroloģisko augšanu.
Disleksijas redzes terapija var ietvert vienas acs aizsegšanu, kamēr bērns lasa, lai uzlabotu izsekošanu, kad acs pārvietojas pa lapu no kreisās puses uz labo. Tas var būt noderīgi, ja abas acis nedarbojas vienlaikus vai nespēj novērst vājos acu muskuļus. Dažas disleksijas redzes terapijas ietver acu vingrinājumus, lai stiprinātu redzes muskuļus, ko izmanto vārdu un teikumu izsekošanai.
Īpašas krāsainas lēcas ir vēl viens redzes terapijas veids. Nomierinoša krāsa, piemēram, zila, var radīt līdzsvaru veģetatīvā nervu sistēmā un atvērt redzes lauku, lai uzlabotu perifēro redzi. Šo metodi var izmantot kopā ar nelielām elektriskām strāvām, ko ievada acī, lai uzlabotu asinsriti un stimulētu labāku redzi.
Disleksijas skaņas terapijas, ko sauc arī par mūzikas terapiju, mērķis ir uzlabot klausīšanās prasmes, lai veicinātu labāku skaņu identificēšanu vārdos. Šīs metodes veicina domu, ka labāka runa uzlabo lasīšanas prasmes bērniem ar dzirdes apstrādes traucējumiem. Koncentrācija var uzlaboties arī ar mūzikas terapiju.
Bērniem ar disleksiju ir problēmas ar lasīšanu, rakstīšanu un pareizrakstību. Smadzenes nepareizi apstrādā rakstīto informāciju pat bērniem, kuri ir ļoti inteliģenti. Traucējumi var būt saistīti ar ģenētiku, jo, ja tas bieži notiek ģimenēs. Ķīmisko vielu iedarbība var arī veicināt disleksiju.
Agrīnās disleksijas pazīmes ir aizkavēta runa un grūtības atcerēties jaunus vārdus. Mazs bērns ar traucējumiem var nespēt ievērot norādījumus, kas ietver vairāk nekā vienu soli. Skolas vecuma bērniem parasti ir grūtības atšķirt atsevišķus vārdus pēc to skaņām. Viņi var apmainīt burtus B un D vai rakstīt vārdus atpakaļ. Diagnoze parasti tiek veikta pēc lasīšanas speciālista pārbaudes.