Kādi ir dažādi gūžas locītavas rehabilitācijas veidi?

Gūžas locītavas rehabilitācija ir svarīga atveseļošanās daļa pēc jebkura veida gūžas operācijas vai traumas. Rehabilitācija parasti ir nepieciešama pēc gūžas locītavas piespraušanas vai fiksācijas, gūžas virsmas atjaunošanas un pilnīgas gūžas locītavas protezēšanas procedūrām. Ieteikumos parasti ietilpst siltuma un aukstuma terapija, stiepšanās un muskuļu veidošanas vingrinājumi. Traumas vai operācijas veids noteiks labāko rehabilitācijas stratēģiju. Ir svarīgi konsultēties ar ārstu, lai iegūtu papildinformāciju par ārstēšanas veidu, lai gūžas locītavas rehabilitācija neradītu turpmāku kaitējumu.

Siltuma un aukstuma procedūras ir būtiskas tiem, kuri izjūt sāpes vai diskomfortu, veicot gūžas vingrinājumus un stiepjas. Siltuma pielietošana pirms vingrojumu režīma sākšanas palīdzēs atslābināt un atslābināt muskuļus ap gūžas locītavu, lai cilvēks varētu izstiepties dziļāk un sākt palielināt gūžas kustību apjomu. Siltums arī palīdz palielināt asins un skābekļa plūsmu uz apgabalu, kas ir labvēlīgs dziedināšanai un sāpju mazināšanai. Ja pabeidzat gūžas locītavas rehabilitāciju operācijas dēļ, nelieciet siltumu tieši pret griezuma atzīmi. Kad cilvēks ir pabeidzis ieteiktos vingrinājumus, viņam jāuzliek aukstuma kompreses uz locītavu un apkārtējiem muskuļiem, lai mazinātu pietūkumu vai sāpes.

Gūžas locītavas rehabilitācija neizdosies, ja persona konsekventi, katru dienu neveiks stiepjas. Lai cilvēks varētu normāli staigāt vai veikt ikdienas darbības, ir svarīgi atgūt kustību apjomu, kas var rasties traumas vai ķirurģiskas procedūras, piemēram, gūžas locītavas protezēšanas, dēļ. Dažreiz rehabilitācijas vingrinājumi tiek uzsākti operācijas dienā, lai novērstu locītavu stīvumu vai sasalšanu. Gūžas muskuļu saliekšana, gūžas locītavas kustību diapazona pārbaude, ceļgalu izliekumi un augšstilba iekšējo un ārējo muskuļu stiepšana ir visizplatītākie gūžas stiepšanās veidi. Stāvošanas vingrinājumi ir svarīgi arī, lai uzlabotu cilvēka stabilitāti un spēju staigāt bez kruķa vai staiguļa palīdzības.

Dažkārt ir ieteicami svara un muskuļu tonizēšanas vingrinājumi, lai novērstu muskuļu zudumu pēc operācijas un palielinātu traumēto gūžas locītavu apņemošo muskuļu stabilitāti. Kāju pacēlumi un pagarinājumi palīdzēs nostiprināt četrgalvu un sēžamvietu. Spēka stiprināšanas vingrinājumu intensitātes palielināšanai var izmantot pretestības lentes, potīšu svarus un vingrošanas bumbas. Izklupieni un pietupieni dažkārt tiek iekļauti cilvēka gūžas locītavas rehabilitācijā, taču tos drīkst veikt tikai vēlāk dziedināšanas procesā, kad locītava un apkārtējie muskuļi ir stabili un spēcīgi.