Kognitīvie vingrinājumi ir darbības, kas mudina smadzenes strādāt un uzturēt sevi tādā pašā veidā, kā fiziski vingrinājumi stimulē muskuļus. Daži smadzeņu vingrinājumi ir vērsti uz prāta uzlabošanu noteiktā veidā, bet citi vispārīgi attiecas uz garīgo darbību. Vispārējo kognitīvo piemērotību bieži var uzturēt ar dažādām stimulējošām aktivitātēm, piemēram, valodas apguvi, šaha spēlēšanu vai pat dejošanu. Īpaša smadzeņu sagatavotība bieži ir jāuztur ar īpašiem vingrinājumiem, kas vērsti uz bojāto vai atkāpjošo smadzeņu zonu. Kognitīvo vingrinājumu būtiskā vienojošā teorija, lai cik tie arī būtu daudzveidīga, ir tāda, ka darbības, kas stimulē prātu, palīdz tam turpināt darbu, savukārt prātam, kas sastingst no neizmantošanas, samazināsies spēja darboties.
Prāta spēles ir vienkārši kognitīvi vingrinājumi, kas stimulē smadzenes. Parasti prāta spēles izdomāšanai nepieciešams īss laiks, un tās noformējums ir maldinoši vienkāršs. To var ierāmēt kā teksta vai attēla problēmu. Ir iespējams iegādāties prāta spēles komplektus, pie kuriem var strādāt katru dienu, lai stimulētu prātu.
Atmiņas uzdevumi arī stimulē prātu. Atmiņas praktizēšana ir viens no labākajiem veidiem, kā uzlabot atmiņu kopumā. Ir daudz kognitīvo vingrinājumu, kuros tiek izmantotas vienkāršas spēles, lai stimulētu prātu un veicinātu atmiņas prasmes.
Lai gan kognitīvos vingrinājumus var veikt, piemēram, doties uz sporta zāli, atvēlot noteiktu laiku šo uzdevumu veikšanai, bieži vien ir labāk savā dzīvē integrēt lielāku stimulējošu programmu. Piemēram, valodas apguve vai šaha spēlēšana ir aktivitātes, kas darbojas kā izziņas vingrinājumi, un abas ir saistītas ar ilgstošām saistībām. Valodas apguvei nepieciešama ikdienas prakse, un valodas izaicinājums var palīdzēt cilvēkam palikt uzticīgam projektam, tādējādi dabiski uzlabojot smadzeņu fizisko sagatavotību. Šaha spēlēšana bieži vien ir saistīta ar citiem cilvēkiem, un konkurence var mudināt cilvēku vairāk strādāt pie projekta, vēl vairāk uzlabojot smadzeņu fizisko sagatavotību.
Cilvēki, kuri uztraucas par kognitīvās piemērotības zudumu, var mēģināt trenēt smadzenes ar īpašiem kognitīviem vingrinājumiem, taču tas patiešām ir noderīgi tikai klīniskā vidē. Lielākā daļa cilvēku piedzīvo daudz atbilstošākus un vispārīgākus kognitīvo funkciju uzlabojumus, vienkārši iesaistoties stimulējošās aktivitātēs, kas ir patīkamas. Tik dažādas aktivitātes kā gleznošana un klinšu kāpšana var darboties kā smadzeņu vingrinājumi. Smadzeņu fitness ir mazāks par īpašiem vingrinājumiem, bet gan par vispārēju stimulāciju, kas jāveic pēc iespējas patīkamākajā veidā, lai saglabātu morāli.