Mieloīdo leikēmiju klasificē kā akūtu mieloleikozi (AML) vai hronisku mieloleikozi (CML). Šī slimība ir vēža veids, kas parasti ietekmē balto asins šūnu attīstību, lai gan dažas formas var traucēt sarkano asins šūnu attīstību. Galvassāpes, locītavu sāpes un paaugstināta uzņēmība pret infekcijām ir abu slimības veidu simptomi. Pacientiem var arī viegli asiņot vai rasties zilumi, kā arī ciest no pārmērīga noguruma anēmijas dēļ.
AML vai CML var attīstīties pēc ķīmijterapijas vai starojuma citiem vēža veidiem. Tas var rasties arī pēc vīrusu infekcijas vai benzola ķīmisko vielu iedarbības. Mielogēno leikēmiju var klasificēt arī pēc ietekmēto asins šūnu veida.
CML raksturo patoloģiskas baltās asins šūnas dažādās attīstības stadijās. To parasti novēro pieaugušajiem, kas vecāki par 55 gadiem. Vīriešiem HML tiek diagnosticēts biežāk nekā sievietēm.
Nediferencēta AML jeb M0 var radīt nobriedušas baltās asins šūnas, bet šūnas nekad nediferencējas noteiktā veidā. Mieloblastiskās leikēmijas vai M1 gadījumā šūnas var nobriest vai nenobriest, taču tām ir zināma diferenciācija dažāda veida granulocītu šūnās. Mieloblastiskā leikēmija, ko dēvē par M2, parasti ražo granulocītus dažādos attīstības posmos, un dažreiz to klasificē kā ģenētisku vai hromosomu traucējumu.
Promielocītu leikēmiju jeb M3 parasti raksturo patoloģiskas baltās šūnas, kurām ir granulācija un kuru briedums svārstās no mieloblastiem līdz mielocītiem. Arī šo šūnu kodoli atšķiras pēc formas un izmēra. Saistībā ar šo slimības formu var rasties diseminēta intravaskulāra koagulācija (DICM3), asiņošanas un recēšanas traucējumi. Šīs ciešanas parasti sākas ar hiperkoagulāciju, veidojot asins recekļus visā ķermenī. Pārmērīga koagulējošo proteīnu sekrēcija ātri izraisa izsīkumu, izraisot nekontrolētu asiņošanu.
Mielomonocītiskā leikēmija, kas pazīstama arī kā M4, ražo granulocītus, kā arī monocītus, gan dažādos attīstības posmos. Šīs patoloģiskās šūnas parasti pārsniedz visu kodolu saturošo asins šūnu skaitu. Atšķirībā no citām mieloleikozes formām, M4 var ietekmēt arī eozinofilu attīstību. Monocītu leikēmija jeb M5 izraisa neparasti lielus, bet nenobriedušus monoblastus. Pacientiem ar šo mieloleikozes formu bieži rodas asiņošana, pietūkušas un sāpīgas smaganas vai izsitumiem līdzīgi izsitumi uz ādas.
Cilvēkiem, kuriem diagnosticēta eritroleikēmija jeb M6, parasti ir novirzes tajās šūnās, kuras nobriest sarkanajās asins šūnās. Megakarioblastiskajai leikēmijai jeb M7 parasti ir palielināti, nenobrieduši limfocīti. Šāda veida mieloleikēmija arī bieži rada šķiedru audu nogulsnes visā kaulu smadzenēs.